Darba valoda
Darba valoda (arī procedūras valoda) ir kādai valodai piešķirts sevišķs legāls statuss starptautiskā kompānijā, organizācijā, biedrībā tās iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšanai. Pirmām kārtām tā ir ikdienas korespondences un saziņas valoda.
Lielākajai daļai starptautisko organizāciju ir darba valodas. Konkrētai organizācijai darba valoda var būt un var arī nebūt oficiāla valoda.
PiemēriLabot
- Apvienoto Nāciju Organizācijai ir sešas oficiālās un darba valodas: angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodas.
- Pasaules Tirdzniecības Organizācijai ir trīs darba valodas: angļu, franču un spāņu valodas.
- Starptautiskajai krimināltiesai ir divas darba valodas: angļu un franču.[1]
- Starptautiskajai darba organizācijai ir trīs darba valodas: angļu, franču un spāņu valodas.
- Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai ir trīs darba valodas: angļu, franču un spāņu valodas.
- Eiropas Komisijai ir trīs darba valodas: angļu, franču un vācu valodas.
- Amerikas brīvās tirdzniecības savienībai ir divas darba valodas: angļu un spāņu.
- Šanhajas sadarbības organizācijai ir divas darba valodas: ķīniešu un krievu.
- Mercosur ir divas darba valodas: portugāļu un spāņu.
- NATO ir divas darba valodas: angļu un franču.
- FIFA ir četras darba valodas: angļu, franču, vācu un spāņu. Agrāk franču valoda bija vienīgā organizācijas oficiālā valoda. Šobrīd angļu valoda ir oficiālā korespondences un paziņojumu valoda.
AtsaucesLabot
- ↑ Article 50 of the Rome Statute of the International Criminal Court. Accessed 16 October 2007.