Klods Levī-Stross
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Klods Levī-Stross" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Klods Levī-Stross (Claude Levi-Strauss; dzimis 1908. gada 28. novembrī, miris 2009. gada 30. oktobrī (Parīze)) bija ebreju izcelsmes franču sociālantropologs un filozofs, strukturālisma pamatlicējs.
| ||||||||||||||||||
|
Dzīve
labot šo sadaļuKlods Levī-Stross dzimis Briselē, ebreju mākslinieku ģimenē. Viņš uzauga Parīzē, tur arī studēja tieslietas un filozofiju. Tomēr viņu neaizrāva nedz jaunkantisms un bergsonisms, nedz fenomenoloģija un eksistenciālisms, kas tolaik dominēja Sorbonnā (skat. Gīrcs 1998: 345-346). Bakalaura darbā viņš no filozofijas viedokļa izvērtēja K. Marksa uzskatus. Ap 1930. gadu jaunie filozofi Parīzē bija ieinteresējušies par antropoloģiju, kas Francijā vēl tikai tiecās iekarot oficiālu atzinību kā akadēmiska disciplīna. Levī-Stross iepazinās ar vairākiem britu un amerikāņu antropologu darbiem. Tajos viņu īpaši saistīja tas, ka pētnieki gan patstāvīgi ieguva empīriskus datus, gan nodarbojās ar to teorētisku analīzi. Nevēlēdamies nodoties tīri intelektuālām nodarbēm vien, Levī-Stross 1934. gadā, filozofijas studijas beidzis, pieņēma piedāvājumu kļūt par socioloģijas profesoru Sanpaulu universitātē: Brazīlija viņu saistīja ar iespēju veikt lauka pētījumus. No 1935. līdz 1939. gadam viņš organizēja vairākas ekspedīcijas uz Brazīlijas vidienes apgabaliem un Paragvaju, lai pētītu bororo, kuduveo, nambikvarus un citas indiāņu ciltis (par to lasāms 1955. gadā publicētajās ceļojuma atmiņās “Skumjie tropi”). 1939. gadā Levī-Strosu mobilizēja franču armijā, taču tāpat kā citiem ievērojamiem ebreju intelektuāļiem no šā dienesta viņam palīdzēja izvairīties Rokfellera programma, un Levī-Stross nonāca ASV. No 1941. līdz 1945. gadam viņš pasniedza Jaunajā Sociālo pētījumu skolā Ņujorkā. Pēckara gados viņš lauka pētījumus vairs neveica un izmantoja citu savāktus etnogrāfiskus datus un materiālus. 1949. gadā Sorbonnā kā doktora disertāciju viņš aizstāvēja pētījumu “Radniecības elementārās struktūras”. 1959. gadā College de France Levī-Strosu ievēlēja par pirmo sociālās antropoloģijas profesoru, un līdz pat 1982. gadam, kad pensionējās, viņš tur vadīja sociālās antropoloģijas laboratoriju.
Skatīt arī
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- Gīrcs, Klifords (1998): Mežonis intelektuālis: par Kloda Levī-Strosa darbiem. — K. Gīrcs (1998): Kultūru interpretācija. Rīga: AGB, 335.-349. lpp.
- Claude Levi-Strauss (1962): Totemism Today. Trans. Rodney Needham, Boston: Beacon Press. 114 pp.
- Claude Levi-Strauss (1994): “Anthropology, Race, and Politics”: A Conversation with Didier Eribon. In: R. Borofsky (ed.) (1994): Assesing Cultural Anthropology. New York: McGraw-Hill, Inc., Pp. 420-429.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klods Levī-Stross.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)