Dņipropetrovskas apgabals
Dņipropetrovskas apgabals (ukraiņu: Дніпропетровська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Poltavas un Harkivas apgabaliem ziemeļos, Doneckas apgabalu austrumos, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem dienvidos, kā arī Mikolajivas un Kirovohradas apgabaliem rietumos. Apgabala centrs ir Dņipro (agrāk Dņepropetrovska).
Dņipropetrovskas apgabals | |||
Дніпропетровська область | |||
— apgabals — | |||
|
|||
Valsts | Ukraina | ||
---|---|---|---|
Centrs | Dņipro | ||
Administratīvais iedalījums | 35
|
||
Platība | |||
- Kopā | 31 914 km² | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
- Kopā | 3 292 400 | ||
- Blīvums | 103,2/km² | ||
- Etniskais sastāvs | ukraiņi (79,3%) krievi (17,6%) |
||
Mājaslapa: http://www.adm.dp.ua/ | |||
Dņipropetrovskas apgabals Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuTagadējā Dņipropetrovskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā, sadalīts Kuremsi, vēlāk Burundaja, ulusā (Dņepras labajā krastā) un Mauci ulusā (Dņepras kreisajā krastā). Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.
Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas ūnijas un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču.
No 1754. gada Dņepras labā krasta daļa iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1776. gadā nodibināja "Katrīnas slavas" jeb Jekaterinoslavas pilsētu, kas kļuva par guberņas administratīvo centru. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā. No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1939. gadā tā dienvidu daļā izveidoja atsevišķu Zaporižjas apgabalu.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.
2019. gadā, Ukrainas Konstitucionālā tiesa, apstiprināja lēmumu par Dņipropetrovskas apgabala nosaukuma maiņu uz Sičeslavas apgabalu,[1] taču lēmums nav stājies spēkā.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuKopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir septiņi rajoni: Dņipro rajons, Kamjanskes rajons, Krivijrihas rajons, Ņikopoles rajons, Novomoskovskas rajons, Pavlohradas rajons un Sineļnikoves rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.
Pilsētas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Legal news in Ukraine: Constitutional Court approved renaming of Dnipropetrovsk region, notaries require salary increase, a note of Ukraine to Russia, treaty on friendship with Russia has been expired». Українське право - інформаційно-правовий портал. 2019. gada 8. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 13. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņipropetrovskas apgabals.
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |