Ciānūdeņradis

Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Ciānūdeņradis raksturīgi smaržo pēc rūgtajām mandelēm. Tā ūdens šķīdumu sauc par ciānūdeņražskābi jeb zilskābi, kas ir vāja skābe (vājāka pat par ogļskābi), tāpēc tās sāļi (cianīdi) gaisā ir nestabili. HCN reaģē ar aldehīdiem un ketoniem, veidojot ciānhidrīnus (sk. acetonciānhidrīns). Tos lieto par aminoskābju un polimēru izejvielām. HCN reaģē ar alkēniem, veidojot nitrilus, ko lieto galvenokārt par monomēriem.

Ciānūdeņradis
Ciānūdeņraža struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi	ūdeņraža cianīds
CAS numurs	74-90-8
Ķīmiskā formula	HCN
Molmasa	27,03 g/mol
Blīvums	687 kg/m3
Kušanas temperatūra	259,75 K (-13,4 °C)
Viršanas temperatūra	299,15 K (26 °C)
Šķīdība ūdenī	jaucas jebkurās attiecībās

Iegūšana

No metāna un amonjaka gaisa skābekļa klātienē, ar Pt katalizatoru paaugstinātā temperatūrā:

2NH₃ + 2СН₄ + 3О₂ → 2HCN + 6Н₂О

Vēlāk tika atklāta efektīvāka metode, kur nav nepieciešams gaisa skābeklis:

NH₃ + СН₄ → HCN + 3Н₂

Ciānūdeņradi var iegūt arī, sadalot cianīdus ar skābi. Dabā zilskābe ir sastopama ķiršu, plūmju un citu rožu dzimtas augļu kauliņos kā amigdalīna sadalīšanās produkts. Ciānūdeņradis veidojas, degot dažiem polimēriem (poliuretāniem).

Izmantošana

Ciānūdeņradi galvenokārt lieto par ķīmisko izejvielu. Tā kā ciānūdeņradis ir visai toksisks, to dažreiz lieto ķīmiskajiem ieročiem. HCN lieto arī metalurģijā, tērauda virsmas piesātināšanai ar oglekli.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ciānūdeņradis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)