Ciānūdeņradis

ķīmisks savienojums
(Pāradresēts no Ciānūdeņražskābe)

Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Ciānūdeņradis raksturīgi smaržo pēc rūgtajām mandelēm. Tā ūdens šķīdumu sauc par ciānūdeņražskābi jeb zilskābi, kas ir vāja skābe (vājāka pat par ogļskābi), tāpēc tās sāļi (cianīdi) gaisā ir nestabili. HCN reaģē ar aldehīdiem un ketoniem, veidojot ciānhidrīnus (sk. acetonciānhidrīns). Tos lieto par aminoskābju un polimēru izejvielām. HCN reaģē ar alkēniem, veidojot nitrilus, ko lieto galvenokārt par monomēriem.

Ciānūdeņradis

Ciānūdeņraža struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža cianīds
CAS numurs 74-90-8
Ķīmiskā formula HCN
Molmasa 27,03 g/mol
Blīvums 687 kg/m3
Kušanas temperatūra 259,75 K (-13,4 °C)
Viršanas temperatūra 299,15 K (26 °C)
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās

No metāna un amonjaka gaisa skābekļa klātienē, ar Pt katalizatoru paaugstinātā temperatūrā:

2NH3 + 2СН4 + 3О2 → 2HCN + 6Н2О

Vēlāk tika atklāta efektīvāka metode, kur nav nepieciešams gaisa skābeklis:

NH3 + СН4 → HCN + 3Н2

Ciānūdeņradi var iegūt arī, sadalot cianīdus ar skābi. Dabā zilskābe ir sastopama ķiršu, plūmju un citu rožu dzimtas augļu kauliņos kā amigdalīna sadalīšanās produkts. Ciānūdeņradis veidojas, degot dažiem polimēriem (poliuretāniem).

Ciānūdeņradi galvenokārt lieto par ķīmisko izejvielu. Tā kā ciānūdeņradis ir visai toksisks, to dažreiz lieto ķīmiskajiem ieročiem. HCN lieto arī metalurģijā, tērauda virsmas piesātināšanai ar oglekli.

  1. N. Gļinka. Vispārīgā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1981, 422. lpp

Ārējās saites

labot šo sadaļu