Salgales pagasts
Salgales pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā. Robežojas ar sava novada Cenu un Jaunsvirlaukas pagastiem, Olaines novada Olaines pagastu, kā arī Bauskas novada Iecavas, Mežotnes un Viesturu pagastiem.
Salgales pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Jelgavas novads | |||
Centrs: | Emburga | |||
Kopējā platība:[1] | 156,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 151,8 km2 | |||
• Ūdens: | 5,1 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 459 | |||
Blīvums (2024): | 9,6 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 1945. gadā | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Annenburg | |||
krievu: | Анненбургская | |||
Salgales pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuGaroze, Iecava, Lielupe, Mizupīte, Podzīte, Reņģele, Smakupe.
Dabas objekti
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuVēsturiski mūsdienu Salgales pagasta teritorijā atradās Autzen (Auči) muiža, Emburgas muiža (Annenburg, pie Emburgas), Garozes muiža (Garrosen, pie Garozas), Katriņas muiža (Catharinenhof), Ķenziņu muiža (Kensingshof), Slokas muiža (Schlockhof).
Pēc 1920. gada zemes reformas Emburgas muiža (Annenburg) tika sadalīta 48 vienībās 295 ha kopplatībā, Salgales mācītājmuiža 21 vienībā 471 ha kopplatībā, Salgales muiža (Sallgalen) 15 vienībās 201 ha kopplatībā, Ķenziņu muiža (Kensingshof) 14 vienībās 195 ha kopplatībā.[4]
1945. gadā Jelgavas apriņķa no daļas Salgales pagasta (līdz 1925. gadam Emburgas pagasts) izveidoja Sidrabenes ciema padomi. Sidrabenes ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, 1967-) un Bauskas (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Sidrabenes ciemam pievienoja likvidēto Salgales ciemu, 1963. gadā - likvidēto Garozes ciemu, 1974. gadā - daļu Cenu ciema kolhoza «Druva» teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sidrabenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ozolnieku novadā. 2011. gada 3. augustā Sidrabenes pagasts tika pārdēvēts par Salgales pagastu.[6] 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva Jelgavas novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Emburga (pagasta centrs), Auči, Garoza, Garozas stacija, Plāņi, Purviņi, Renceles.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jānis Tālbergs (1844—1984), pirmais latviešu oftalmologs.
- Edvarts Virza (1883—1940), latviešu rakstnieks, dzejnieks, publicists, atdzejotājs no franču valodas
- Jānis Čakste (1859—1927), Latvijas Valsts prezidents, dzīvoja "Aučos"
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 366-37 367. sleja.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā 01.07.2011.
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |