Bukovinas hercogiste
Bukovinas hercogiste (ukraiņu: Герцогство Буковина, vācu: Herzogtum Bukowina / Herzogtum Buchenland) bija kroņa zeme Austroungārijas impērijas austrumos, kas pastāvēja no 1849. līdz 1918. gadam Bukovinas zemēs. Hercogiste tika izveidota 1849. gadā 1848. gada revolūcijas un Austrijas Impērijas federalizācijas rezultātā. Austroungārijas impērijas sabrukuma dēļ tā beidza pastāvēt 1918. gadā.[1][2]
Vēsture
labot šo sadaļuTurpmākās Bukovinas hercogistes zemes bija daļa no Kijivas Krievzemes, bet pēc tam — no krievu kņazistēm. No 14. līdz 18. gadsimtam Bukovina bija daļa no Moldāvijas kņazistes. Krievu—turku karā (1768—1774) reģionu okupēja Krievijas karaspēks, 1775. gadā Osmaņu impērija parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Bukovina tika nodota Austrijas Impērijai. 1786. gadā austrieši reģionu kā Čerņivcu apriņķi iekļāva Galīcijas un Lodomērijas Karalistē. Pēc revolūcijām, kas pārņēma Austrijas Impēriju, 1849. gadā to atdalīja atsevišķā hercogistē. Par tās administratīvo centru kļuva Čerņivči.[3]
No 19. gadsimta otrās puses sākās slāvu inteliģences dalīšanās "ukrainofilos" un "moskvofilos", kas īpaši saasinājās pēc 1903. gada.
Pirmā pasaules kara laikā Bukovina kļuva par karadarbības vietu starp Austroungāriju un Krievijas Impēriju. To vairākas reizes okupēja Krievijas karaspēks. Šajās teritorijās no 1914. gada 19. augusta līdz 7. oktobrim un no 1914. gada 15. novembra līdz 1915. gada 1. februārim pastāvēja Čerņivcu guberņa. Pēc Lielās atkāpšanās 1915. gadā Bukovina atgriezās Austroungārijas kontrolē.
1916. gada augustā pēc Brusilova pārrāvuma Bukovinu atkal okupēja Krievijas karaspēks.
1917. gada februārī Krievijā notika revolūcija. Bukovinā tika nodibinātas strādnieku un kareivju deputātu padomes. Tajā pašā laikā Bukovinas muižnieki un garīdzniecība vēlējās saglabāt hercogisti Austroungārijas impērijas sastāvā, ko viņi vairākkārt deklarēja. Drīz pēc Oktobra revolūcijas Krievija pasludināja dekrētu par mieru, un sākās sarunas ar Centrālajām lielvalstīm. Tajā pašā laikā turpinājās revolūcija Bukovinā.
1918. gada februāra beigās Bukovinas teritoriju okupēja Austroungārijas un Rumānijas karaspēks. 1918. gada 9. februārī Ukrainas Tautas Republikas Centrālā Rada parakstīja mieru ar Centrālajām lielvalstīm, atzīstot pirmskara robežu ar Austriju. 1918. gada 9. februārī Ukraina un Austroungārija parakstīja slepenu līgumu, saskaņā ar kuru Austrumgalīcija un Bukovina tika apvienotas vienā kroņa reģionā. 1918. gada 3. martā Krievijas SFPR ar Centrālajām lielvalstīm parakstīja Brestas mieru. Tajā nebija nekas konkrēti minēts par Bukovinu, bet bija noteikts, ka KSFPR karaspēks atbrīvos Ukrainas teritoriju. 1918. gada 7. maijā Bukarestes mieru parakstīja Rumānija, kas pretendēja uz Dienvidbukovinu. Saskaņā ar līgumu Rumānija atdeva Austroungārijai daļu zemes, tostarp uz robežas ar Bukovinu.
Austroungārijas sabrukuma rezultātā izveidojās Rietumukrainas Tautas Republika, kas 3. novembrī pasludināja, ka tās sastāvā ietilpst Galīcijas, Aizkarpatu un Bukovinas teritorijas. Taču tas netika īstenots. 1918. gada 10. novembrī Rumānija atkal pieteica karu Centrālajām lielvalstīm, un novembra sākumā, okupējusi Bukovinas ziemeļu un dienvidu daļu, Rumānija to anektēja.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zup, Iulia Elena. Landesverfassungen für das Herzogtum Bukowina und ihre Übersetzungen ins Rumänische.
- ↑ Володимир Лук'янюк, Володимир Лук'янюк. «Цей день в історії : 4 березня 1849 : Герцогство Буковина». Цей день в історії (angļu), 2018-08-24. Skatīts: 2024-03-30.
- ↑ «Історія краю». buktour.icu. Skatīts: 2024-03-30.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bukovinas hercogiste.
