Semjons Budjonnijs

Semjons Budjonnijs (krievu: Семён Михайлович Будённый; dzimis 1883. gada 25. aprīlī, miris 1973. gada 26. oktobrī) bija krievu izcelsmes padomju maršals un politiskais darbinieks. Visvairāk pazīstams kā kavalērijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Semjons Budjonnijs Семён Михайлович Будённый Personīgā informācija Dzimis 1883. gada 25. aprīlī Platovskas staņica, Donas Karaspēka apgabals, Krievijas Impērija (Budjonnovskaja, Proletarskas rajons, Rostovas apgabals, Krievija) Miris 1973. gada 26. oktobrī (90 gadi) Maskava, PSRS (Krievija) Tautība krievs

Militārais dienests Dienesta pakāpe PSRS maršals Dienesta laiks 1903 – 1973 Valsts Krievijas Impērija, KPFSR, PSRS Struktūra Krievijas armija, PSRS armija Komandēja 1. kavalērijas armija, Maskavas kara apgabals, Rezerves fronte Kaujas darbība Krievu-japāņu karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Poļu-padomju karš, Otrais pasaules karš Apbalvojumi trīskārtējs Padomju Savienības varonis

Dzīvesstāsts

Dzimis Donas Karaspēka apgabalā t.s. "citpilsētnieku" (иногородние) ģimenē, t.i., nepiederēja pie kazaku sociālā slāņa. Strādāja dažādus darbus, līdz 1903. gadā tika iesaukts Krievijas armijā. Kazaku karaspēka sastāvā piedalījās Krievijas—Japānas karā. Pirmajā pasaules karā kā apakšvirsnieks karoja vācu, austriešu un Kaukāza frontē. Par drošsirdību ieguva Jura krustu pilnu komplektu.

Pēc Oktobra revolūcijas atgriezās dzimtajā staņicā. 1918. gadā šeit nodibināja kavalērijas vienību, kas darbojās pret baltajiem Donas apgabalā. Apvienojot vairākas citas daļas, 1919. gada 17. novembrī tika nodibināta 1. kavalērijas armija — viena no pazīstamākajām sarkano vienībām Krievijas pilsoņu kara laikā. Armija izcēlās kaujās Krievijā un Ukrainā pret Deņikina karaspēku. Poļu—padomju kara laikā Budjonnija armija cieta smagu sakāvi Komarovas kaujā no 1920. gada 30. augusta līdz 2. septembrim, kas bija viena no lielākajām kavalērijas kaujām kopš 1813. gada, un pēdējā lielā kauja vēsturē, kuras rezultātu izšķīra kavalērija.

Starp pasaules kariem 1932. gadā beidza Mihaila Frunzes Kara akadēmiju. 1935. gadā kļuva par vienu no pieciem pirmajiem PSRS maršaliem. Pilnībā atbalstīja Josifa Staļina politiku, tai skaitā represijas pret citiem karavadoņiem.

Pēc Vācijas iebrukuma PSRS Budjonnijs tika iecelts par dienvidrietumu virziena komandieri (главком). Vadīja PSRS karaspēka kaujas Ukrainā. Pēc tam, kad Umaņas kaujas un Kijevas kaujas rezultātā simtiem tūkstošu padomju karavīru krita vai tika sagūstīti, Budjonnijs tika pārcelts par Rezerves frontes komandieri. 1942. gada maijā—augustā komandēja Ziemeļkaukāza fronti. No 1939. līdz 1952. gadam bija PSKP CK loceklis. Pēc Staļina nāves ieņēma vairākus, lielākoties ceremoniālus amatus. Miris 90 gadu vecumā.

Budjonnija vārdā nosaukts Budjonnija zirgs un karavīru cepure budjonovka.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Semjons Budjonnijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Par Semjonu Budjonniju portālā "Герои Страны" (krieviski)