Bramanis

Bramanis, arī brammanis latviešu mitoloģijā ir priesteris, gadskārtu, kā arī cilvēka mūža godu un pārejas rituālu veicējs.

Initas Ēmanes atjaunotā (2008) Ēlerta Treilona vitrāža "Sajāja bramaņi augstajā kalnā" (1938) Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā.

Vēsture

Janīna Kursīte-Pakule savā grāmatā Latvieša māja secina, ka bramaņu garīgai funkcijai vēsturisku apstākļu dēļ sašaurinoties, vairāk pieauga ekonomiskā funkcija un par bramaņiem sāka saukt ietekmīgākos, bagātākos cilvēkus kolektīvā. Samazinoties baltu cilšu un tautu ekonomiskajai patstāvībai, par vārda bramanis dominējošo nozīmi izveidojās: lielībnieks, dižmanis.

Bramaņi figurē nelielā skaitā tematiski izolētu latviešu tautasdziesmu.

34075-0
Sajāja bramaņi
Augstajā kalnā,
Sakāra zobenus
Svētajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.

10422-0
Nejājat, novadnieki,
Es neiešu par novadu.
Te jau pašu novadā
Div' brammaņi dalijās.

Vārda cilme

Latviešu vārds bramanis un hindu vārds brāhmaṇa izrunas un nozīmes ziņā ir līdzīgi sanskita vārdam brahman, kura nozīmes ir: izaugsme; paplašināšanās; evolūcija; attīstība; gara un dvēseles izaugsme; lūgšana; cilvēki — svēto zināšanu krājēji un sludinātāji; tādi kas lūdz Dievu, ir dievbijīgi un reliģiski.

Vietvārdos, nosaukumos un personvārdos

Ar bramaņa vārdu saistītas vairākas apdzīvotas vietas un vietvārdi Latvijas teritorijā. Apdzīvota vieta Bramaņi Preiļu novadā, Pelēču pagastā. Apdzīvota vieta Bramaniški Augšdaugavas novadā, Biķernieku pagastā. Mājas Brammaņi Balvu novadā, Vīksnas pagastā. Bramaņa vārds ietverts vairākos Kurzemes mājvārdos un iespējams norāda uz to saimnieku kādreizējo īpašo statusu. Arī viesu nams "Bramaņi" Jaunpilī, Jaunpils pagastā un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas deju kopa "Bramaņi".

Abas vārda formas, gan Bramanis, gan Brammanis ir izplatīts latviešu uzvārds.