Šis raksts ir par etnosu. Par reliģiju skatīt rakstu karaīti.

Karaīmi ir tjurku cilmes valodā runājoša tauta, kas praktizē specifisku jūdaisma paveidu — karaīmismu. Dzīvo galvenokārt Krimā, Ukrainas pilsētās Haliča un Luckā, kā arī Lietuvas Traķu apkārtnē.[1] Sporādiski arī Polijā, Kazahstānā un Krievijā. Kopējais skaits tiek lēsts aptuveni 2000. Sadzīvē runā galvenokārt mītnes zemes valodās, kā arī kādā no karaīmu valodas dialektiem.

Karaīmi

Qaraylar.jpg

Feodosijas karaīmi (1837)
Visi iedzīvotāji
~2000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Ukraina Ukraina: 1196 (2001)
Karogs: Polija Polija: 346 (2011)
Karogs: Lietuva Lietuva: 241 (2011)
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna: 231 (2009)
Karogs: Krievija Krievija: 205 (2010)
Valodas
krievu valoda, ukraiņu valoda, poļu valoda, krievu valoda, lietuviešu valoda, karaīmu valoda
Reliģijas
karaīmisms
Radnieciskas etniskas grupas
krimčaki

EtnonīmsLabot

Karaīmu etnonīms къарай/karaj vai къарайлар/karajlar cēlies no senebreju valodas קָרָאִים‏‎ (karaim) — ‘lasošie’. Rietumu literatūrā karaīmu apzīmēšanai nereti izmanto lokalizētu reliģiskās piederības terminu «Krimas karaīti». Atšķirībā no pārējās karaītu kopienas, kas lielākoties dzīvo Izraēlā un uzskata sevi par ebrejiem, Ukrainas, Lietuvas un Polijas karaīti uzskata sevi par atsevišķu etnosu.

VēstureLabot

Pirmās ziņas kar karaīmu kopienu Krimā ir 13. gadsimta un tiek uzskatīts, ka tie uz Krimu pārcēlušies kopā ar krimčakiem. 14. gadsimta beigās vairākas karaīmu un tatāru ģimenes tika izmitinātas Traķu apkārtnē, no kurienes gadu gaitā karaīmi izplatījās arī Galicijā un Polijā.

ValodaLabot

Karaīmi lielākoties ikdienā runā mītnes zemes valodā. Karaīmu valodā, kas pēc izcelsmes ir tuva vienam no Krimas tatāru valodas dialektiem, ir divas atšķirīgi dialektu grupas — Krimas dialekts un Lietuvas un Galicijas dialekti. Karaīmu valodu mūsdienās prot ap 90 cilvēku, no tiem ap 50 runā Lietuvas dialektā, Galicijas dialektā — 6 cilvēki, bet Krimas dialektā — ap 30. Rakstība kirilicā (Krimā) un latīņu alfabētā (Lietuvā), ceremoniālos tekstos un kapu plāksnēs izmanto ebreju alfabētu.

AtsauceLabot

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 333. lpp.

Ārējās saitesLabot