Biržu pils
Biržu pils (lietuviešu: Biržų pilis) ir zemes bastiona tipa pils Biržos, Lietuvā. Tā celtniecību uzsāka 1585. gadā pēc Kristapa Nikolaja Radvila pavēles. Gatavojoties pils celtniecībai, pie Aglonas un Apaščas upju sateces vietas izveidoja mākslīgu Širvēnas ezeru, kura platība bija aptuveni 40 kvadrātkilometru. Lielākus celtniecības darbus pabeidza 1589. gadā.[1]
| Biržu pils | |
|---|---|
| Biržų pilis | |
 | |
  Biržu pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | renesanse |
| Pilsēta | Birži |
| Valsts |
 Lietuva |
| Koordinātas | 56°12′18″N 24°45′14″E / 56.20500°N 24.75389°EKoordinātas: 56°12′18″N 24°45′14″E / 56.20500°N 24.75389°E |
| Būvniecības sākums | 1575 |
| Atvēršana | 1589 |
| Rekonstrukcija | 1978—1986 |
| Nopostīta | 1704 |
17. gadsimta vidū pils bija Radvilu dzimtas Biržu-Dubiņģu atzara galvenā rezidence. Poļu—zviedru karu laikā pils kalpoja par nozīmīgu aizsardzības būvi. 1704. gada augustā pili sagrāva zviedru karaspēks. 1980. gados to uzcēla no jauna renesanses un baroka stilā.
Šobrīd dzīvojamajā muižā atrodas bibliotēka un 1928. gadā dibinātais novadpētniecības muzejs Sėla. Pils ir iekļauta Lietuvas Republikas aizsargājamo kultūras vērtību reģistrā (kods 1905).[2]
Vēsture labot šo sadaļu
1575. gadā pēc Lietuvas lielkņazistes valstsvīra Kristapa Nikolaja Radvila iniciatīvas uzsāka Dubiņģu ordinācijas otrās ziemeļu pils celtniecību. Darbi sākās ar dambja uzcelšanas un mākslīgā ezera izveidošanas. No 1586. līdz 1589. gadam pēc itāļu renesances teorētiķu sistēmas uzcēla pili ar aizsargvaļņiem un aizsarggrāvi. Akmens mūra sienas augšējā daļa izveidoja uzbērumu. Bastionos atradās divstāvu un trīsstāvu kazemāti. Cietokšņa vidū atradās dižkunga trīsstāvu pils un baznīca. Svarīgie mākslinieciskais elementi bija divstāvu vārti un smaile.[3] Pēc būvdarbu beigām šis bija lielākais itāļu tipa bastionu cietoksnis.[2]
1625. gadā, Poļu—zviedru kara laikā, pili ieņēma karaļa Gustava II Ādolfa vadītā zviedru armija, izpostot pili, baznīcu, vārtu ēku un arsenālu.[2]
1627. gadā Kristaps Radvils atjaunoja gandrīz pilnībā sagrauto pili. 1637. gadā viņš iniciēja otrās Biržu pils celtniecību pēc holandiešu bastiona piļu modeļu parauga. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja inženieris un militārais arhitekts Georgs Pirks (Georgas Pirkas), kādu laiku darbus vadīja Ādams Freitāgs un Amands Josts.[2][4] Tika uzbūvēti jauni bastioni, izremontēti uzbērumi un dambis, rekonstruēta pils, kazarmas, arsenāls, cietokšņa vārti un tilts. Nocietinātos divstāvu vārtus ar atvērtām lodžijām izrotāja ar dekoratīvām skulptūrām, kokgriezumiem un gleznojumiem.[3] Pilī bija vairāk nekā 20 dažādas nozīmes ēkas, kas veidoja milzīgu aizsardzības kompleksu. No 1662. līdz 1669. gadam uzcēla jaunu pili pēc arhitektu J. Ulriha un T. Spinovska projekta.[2]
1701. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, krievu cars Pēteris I un Polijas—Lietuvas ūnijas karalis Augusts II Stiprais parakstīja pret Zviedriju vērsto Biržu līgumu. 1704. gada augustā pili aplenca ģenerāļa Ādama Lēvenhaupta vadītais zviedru karaspēks. Tā paša gada 14. augustā garnizons padevās un pili uzspridzināja. Tā netika atjaunota un no tās saglabājušās tikai pilsdrupas ar dienvidu sienu, vārtu ēkas fragmenti, arsenāla un citu ēku pamati.
1811. gadā pilsdrupas nonāca Tiškeviču dzimtas īpašumā. 1818. gadā, apmeklējot Biržus, Aleksandrs I pavēlēja saglabāt pilsdrupas. 19. gadsimta beigās teritoriju apstādīja ar augļu kokiem un pārveidoja par dārzu.
1920. gados teritorija kļuva par pastaigu un atpūtas vietu, kur izveidoja grants celiņus un iestādīja kokus. 1931. gadā pilsdrupu priekšā uzstādīja pieminekli Jonušam Radvilam (tēlnieks Jozs Zikars),[2] pils pagalmā atradās tenisa korts un kinoteātris. Lietuvas PSR laikos te bija pilsētas parks.[4]
No 1978. līdz 1986. gadam tika veikti rekonstrukcijas darbi. 2006. gadā vienā no telpām atjaunoja 17. gadsimta krāsni. 2013. gadā atjaunoja arsenāla ēku.[2][4]
Kopš 1988. gada pilī atrodas Biržu publiskā bibliotēka, bet kopš 1989. gada — Biržu novadpētniecības muzejs.
Galerija labot šo sadaļu
-
1600. gadu plāns -
"Biržu pilsdrupas" (Francišeka Smugleviča glezna, ap 1800) -
Pilsdrupas 1954. gadā -
Piemineklis Jonušam Radvilam -
Biržu pils restaurācija, 1985. gads -
Rietumu fasāde -
Arsenāls -
Tilts
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Albinas Kuncevičius. «Lithuanian Castles and the Possibilities of Their Use for Cultural Tourism». Association of Lithuanian Museums.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Biržų piliavietė». Kultūrosvertybių registras. Kultūros paveldo departamentas prie Kultūros ministerijos.
- ↑ 3,0 3,1 Наталья Езерская, Олег Сопоцинский (redaktori). История искусства народов СССР: Искусство XIV-XVII веков (3. izd.). Изобразительное искусство, 1974. 202; 409. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Biržai». Gynybiniai įtvirtinimai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2023. gada 30. aprīlī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Biržu pils.
