Bioģeogrāfiskais apgabals
Šeit redzamas seši no astoņiem bioģeogrāfiskajiem apgabaliem: Okeānijas un Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts.
Bioģeogrāfiskais apgabals ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība. Bioģeogrāfiskie apgabali ir balstīti uz vēsturisko un evolucionāro augu un dzīvnieku izplatīšanos. Katrā no bioģeogrāfiskajiem apgabaliem dzīvojošie dzīvnieki un augošie augi ilgstošā laika posmā ir bijuši relatīvi izolēti no citiem apgabaliem dažādu ģeogrāfisku šķēršļu, piemēram, okeānu, kalnu grēdu un tuksnešu dēļ.
Dzīvnieku bioģeogrāfiskie apgabaliLabot
| Bioģeogrāfiskais apgabals |
Platība (milj., km²) | Piezīmes |
|---|---|---|
| Palearktika | 87,7 | gandrīz visa Eirāzija un Ziemeļāfrika |
| Nearktika | 54,1 | gandrīz visa Ziemeļamerika |
| Āfrika | 22,1 | Āfrika uz dienvidiem no Sahāras tukneša |
| Neotropika | 19,0 | Dienvidamerika un Karību jūras reģions |
| Austrālija | 7,6 | Austrālija, Jaungvineja un kaimiņsalas |
| Orientālais | 7,5 | Dienvidaustrumāzija, Indijas subkontinents, Pakistāna un Afganistāna |
| Okeānija | 1,0 | Polinēzija, Melanēzija, Mikronēzija un Jaunzēlande |
| Antarktika | 0,3 | Antarktīda |
Augu bioģeogrāfiskie apgabaliLabot
Ārējās saitesLabot
- biogeographic region Encyclopædia Britannica
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |