Bioģeogrāfiskais apgabals
Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība. Bioģeogrāfiskie apgabali ir balstīti uz vēsturisko un evolucionāro augu un dzīvnieku izplatīšanos. Katrā no bioģeogrāfiskajiem apgabaliem dzīvojošie dzīvnieki un augošie augi ilgstošā laika posmā ir bijuši relatīvi izolēti no citiem apgabaliem dažādu ģeogrāfisku šķēršļu, piemēram, okeānu, kalnu grēdu un tuksnešu dēļ.
Mūsdienu iedalījumu apgabalos aizsāka ungāru biologs Miklošs Udvardi 1975. gadā, nosaucot tos par provincēm.[1] Vēlāk viņa sistēma tika modificēta un to parasti lieto atbilstoši Pasaules Dabas Fonda planētas sauszemes sadalījumam 8 bioģeogrāfiskos apgabalos jeb valstībās, kas iedalītas 867 sīkākos ekoreģionos, katrs no kuriem pieder pie kāda no 14 galvenajiem tipiem — biomām jeb dabas zonām. PDF izveidojusi arī iedalījumu 238 ekozonās (142 sauszemes, 53 saldūdens un 43 jūras) pēc apdraudētības pakāpes jeb "Global 200", tomēr pastāv arī citu organizāciju un zinātnieku iedalījumi, kā uz Starptautiskā areālu iedalījuma koda (ICAN) pamata veidotais 2015. gada Huana Morones iedalījums.
Latvijas piekraste PDF shēmās iekļauta mērenajā Ziemeļatlantijas apgabalā, Ziemeļeiropas jūru un to Baltijas jūras apakšiedalījumā, bet iedalījumā "Global 200" — mērenā Ziemeļatlantijas apgabala Ziemeļatlantijas šelfa joslā. Latvijas sauszemes teritorija iekļauta ekoreģionā PA0436 — Sarmātijas jauktajos mežos.[2]
Bioģeogrāfiskie apgabaliLabot
| Bioģeogrāfiskais apgabals |
Platība (milj., km²) | Piezīmes |
|---|---|---|
| Palearktika | 87,7 | gandrīz visa Eirāzija un Ziemeļāfrika |
| Nearktika | 54,1 | gandrīz visa Ziemeļamerika |
| Āfrika | 22,1 | Āfrika uz dienvidiem no Sahāras tuksneša |
| Neotropika | 19,0 | Dienvidamerika un Karību jūras reģions |
| Austrālija | 7,6 | Austrālija, Jaungvineja un kaimiņsalas |
| Orientālais | 7,5 | Dienvidaustrumāzija, Indijas subkontinents, Pakistāna un Afganistāna |
| Okeānija | 1,0 | Polinēzija, Melanēzija, Mikronēzija un Jaunzēlande |
| Antarktika | 0,3 | Antarktīda |
Morones iedalījuma bioģeogrāfiskās valstisLabot
- Holarktiskā valsts
- Nearktikas reģions
- Palearktikas reģions
- Holotropiskā valsts
- Dienvidu puslodes valsts
Pārejas zonasLabot
- Meksikas pārejas zona starp Nearktiku un Neotropiku
- Sahāras-Arābijas pārejas zona starp Palearktiku un Etiopiju
- Ķīnas pārejas zona starp Palearktiku un Orientālo reģionu
- Indo-Malajas, Indonēzijas jeb Volesa pārejas zona starp Orientālo un Austrālijas reģionu
- Dienvidamerikas pārejas zona starp Neotropiku un Andiem
Okeānu bioģeogrāfiskie apgabaliLabot
Saskaņā ar PDF shēmu, pastāv:[5]
- Arktikas apgabals
- Mērenais Ziemeļatlantijas apgabals
- Mērenais ziemeļu Klusā okeāna apgabals
- Tropiskais Atlantijas apgabals
- Indo—Klusā okeāna rietumu apgabals
- Indo—Klusā okeāna centrālais apgabals
- Indo—Klusā okeāna austrumu apgabals
- Tropiskais Klusā okeāna austrumu apgabals
- Mērenais Dienvidamerikas apgabals
- Mērenais Dienvidāfrikas apgabals
- Mērenais Austrālāzijas apgabals
- Dienvidu okeāna apgabals
Morones iedalījums paredz vairāk reģionu:[6]
- Indo—Klusā okeāna rietumu reģions
- Klusā okeāna austrumu reģions
- Atlantijas okeāna rietumu reģions
- Atlantijas okeāna austrumu reģions
- Austrālijas dienvidu reģions
- Jaunzēlandes ziemeļu reģions
- Dienvidamerikas rietumu reģions
- Dienvidamerikas austrumu reģions
- Dienvidāfrikas reģions
- Vidusjūras — Atlantijas reģions
- Karolīnas reģions
- Kalifornijas reģions
- Japānas reģions
- Tasmānijas reģions
- Jaunzēlandes dienvidu reģions
- Antipodu reģions
- Subantarktiskais reģions
- Magelāna reģions
- Klusā okeāna austrumu boreālais reģions
- Rietumu Atlantijas boreālais reģions
- Austrumu Atlantijas boreālais reģions
- Antarktikas reģions
- Arktikas reģions
AtsaucesLabot
- ↑ Udvardy, M. D. F. (1975). A classification of the biogeographical provinces of the world. IUCN Occasional Paper no. 18. Morges, Switzerland: IUCN,
- ↑ "Sarmatic mixed forests". Encyclopedia of the Earth.
- ↑ Olson, D. M., Dinerstein, E., Wikramanayake, E. D., Burgess, N. D., Powell, G. V. N., Underwood, E. C., D'Amico, J. A., Itoua, I., Strand, H. E., Morrison, J. C., Loucks, C. J., Allnutt, T. F., Ricketts, T. H., Kura, Y., Lamoreux, J. F., Wettengel, W. W., Hedao, P., Kassem, K. R. (2001). Terrestrial ecoregions of the world: a new map of life on Earth. Bioscience 51(11):933-938
- ↑ Morrone, J. J. (2015). Biogeographical regionalisation of the world: a reappraisal. Australian Systematic Botany 28: 81-90
- ↑ Spalding, M. D. et al. (2007). Marine ecoregions of the world: a bioregionalization of coastal and shelf areas. BioScience 57: 573-583
- ↑ Morrone, J. J. (2009). Evolutionary biogeography, an integrative approach with case studies. Columbia University Press, New York
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioģeogrāfiskais apgabals.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |