Bioģeogrāfija
Bioģeogrāfija (grieķu: βίος, bios — ‘dzīvība’ + ‘ģeogrāfija’) ir bioloģijas un ģeogrāfijas nozare, kurā tiek pētīta dzīvo organismu sugu un to grupu izplatība un sadalījums pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem un likumsakarībām. Galvenais bioģeogrāfijas izpētes objekts ir biosfēra.

Pasaules karte, kurā pēc Pasaules Dabas Fonda datiem ir attēloti seši no astoņiem dzīvnieku bioģeogrāfiskajiem apgabaliem. Apgabali ir vislielākie bioģeogrāfiskā iedalījuma vienības
Nozīmīgākās bioģeogrāfijas apakšnozares ir filoģeogrāfija (pēta organismu vēsturisko izplatību), zooģeogrāfija (pēta dzīvnieku izplatību), fitoģeogrāfija (pēta augu izplatību), salu bioģeogrāfija, paleoģeogrāfija (pēta organismu izplatību saistībā ar plātņu tektoniku) un panbioģeogrāfija (pēta globālos bioģeogrāfijas jautājumus).
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioģeogrāfija.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |