Bilskas pagasts
Bilskas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Smiltenes, Launkalnes, Palsmanes un Grundzāles pagastiem, kā arī Valmieras novada Plāņu pagastu un Valkas novada Vijciema pagastu.
| Bilskas pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Smiltenes novads | |
| Centrs: | Bilska | |
| Kopējā platība:[1] | 161,0 km2 | |
| • Sauszeme: | 158,4 km2 | |
| • Ūdens: | 2,6 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 052 | |
| Blīvums (2024): | 6,6 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Alt-Bilskenshof | |
| krievu: | Билькенская | |
 Bilskas pagasts Vikikrātuvē
| ||
Daba
labot šo sadaļuPagasts atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā, Trikātas pacēlumā, austrumos piekļaujas Aumeisteru paugurvalnim. Augstākais punkts (121,3 m) atrodas dienvidos no Meimuriem.
Reljefa formas
labot šo sadaļuApsiņkalns, Lāčkalns, Lielais kalns, Liepu sala.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuŪdensteces
labot šo sadaļuŪdenstilpes
labot šo sadaļuPurvi
labot šo sadaļuBaltais purvs, Laivas purvs, Nāves purvs, Radzenes purvs, Tīrpurvs.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuValsts aizsardzībā atrodas Bilskas aleja.
Vēsture
labot šo sadaļupg093_Neu_Bilskenshof.jpg)
Bilskas pagasts izveidojies no Valkas apriņķa Bilskas, Jaunbilskas un Mēru muižu pagastiem. Pēc 1920. gada zemes reformas Vecbilskas muiža (Alt-Bilskenshof) sadalīta 26 vienībās 522 ha kopplatībā, Jaunbilskas muiža (Neu-Bilskenshof) sadalīta 31 vienībā 538 ha kopplatībā, Raudas muiža (Raudiņas, Raudenhof) 15 vienībās 294 ha kopplatībā, bet Bānūzis (Bahnus) 13 vienībās 275 ha, Pāpiņa muiža (Pāpiņas, Papenhof) 7 vienībās 175 ha, Zeltiņa muiža (Selting, Seltingshof) 9 vienībās 77 ha kopplatībā.[5]
1935. gadā tā platība bija 92,6 km² un pagastā dzīvoja 1448 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Bilskas un Kalnāju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bilskas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Bilskas ciemam pievienoja likvidēto Kalnāju ciemu, 1961. gadā — Aumeisteru ciema kolhoza «Blāzma» teritoriju ar centru Lobērģos. 1971. gadā kolhoza «Draudzība» teritoriju pievienoja Birzuļu ciemam, bet 1977. gadā Birzuļu ciemu likvidēja un tā teritoriju pievienoja Bilskas ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bilskas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļu- Dzirkaļu senkapi (Kapiņu sils)
- Kalnaegļu pilskalns (Lielais kalns)
- Kalnaegļu upurozols (Veldes ozols) - kulta vieta
- Lāčkalnu senkapi
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni - kulta vieta
- Līdaciņu senkapi (Kapu kalniņš)
- Pakuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
- Panderu senkapi (Jāņu kalns)
- Panderu upurkalns un upurakmens - kulta vieta
- Piltiņu pilskalns (Jāņa kalns)
- Piltiņu senkapi (Kapu kalniņš, Kravantas)
- Vecruiku senkapi (Kapu kakts)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Bilska (pagasta centrs), Lobērģi, Mēri, Zeltiņi.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jēkabs Dravnieks (Jēkabs Draviņ-Dravnieks, 1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs un enciklopēdists
- Zigfrīds fon Fēgezaks (Siegfried von Vegesack, 1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
- Jānis Ziemeļnieks (1897—1930), latviešu dzejnieks un žurnālists
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.01.2017.
- ↑ Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2402. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |