Bērtrands Rasels

Šis raksts ir par britu filozofu. Par politiķi skatīt rakstu Džons Rasels.

Bērtrands Arturs Viljams Rasels, Trešais grāfs Rasels (angļu: Bertrand Arthur William Russell, 3rd Earl Russell; dzimis 1872. gada 18. maijā, miris 1970. gada 2. februārī) bija britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists, racionālists un sabiedrisks darbinieks. 1950. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

Bērtrands Rasels Bertrand Russell Rasels 1907. gadā Personīgā informācija Dzimis 1872. gada 18. maijā Trelleha (Trellech), Monmutšīrā, Velsā Miris 1970. gada 2. februārī (97 gadi) Penrindeitreta (Penrhyndeudraeth), Gvidenā, Velsā Pilsonība Apvienotā Karaliste

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija analītiskā filozofija Nozīmīgas idejas loģiskais atomisms, Rasela paradokss Galvenās intereses ētika, epistemoloģija, loģika, matemātika, valodas filozofija, zinātnes filozofija, reliģija Alma mater Kembridžas Universitāte Ietekmējies no Leibnics, Hjūms, Mūrs, Džons Maktagarts, Gotlobs Frēge, Vaitheds, Vitgenšteins, Mills, Tomass Peins Ietekmējis analītiskā filozofija, Vitgenšteins, Alfrēds Aijers, Rūdolfs Karnaps, Kurts Gēdels, Kārlis Popers, Kvains, Noams Čomskis, Dž. L. Ostins, Sols Kripke, Morics Šliks, Alfreds Tarskis, Frīdrihs Vaismans, Donalds Deividsons Nozīmīgi darbi On Denoting (1905) Principia Mathematica (1910-15) Why I Am Not a Christian (1927) History of Western Philosophy (1945) Valoda angļu valoda

Biogrāfija

Dzimis Velsā augstdzimušā ģimenē. Bērtranda Rasela vecaistēvs bija ievērojams vigu politiķis un divkārtējs Lielbritānijas premjerministrs. Ģimene izcēlās ar brīvdomību. Bērtranda Rasela krusttēvs bija filozofs Džons Stjuarts Mills. 1874. un 1876. gadā Raselam nomira abi vecāki un viņš kopā ar brāli tika nodots vecvecāku aprūpē.

1890. gadā Rasels sāka studēt matemātiku un filozofiju Kembridžas Universitātē. Studiju laikā iepazinās ar Džordžu Edvardu Mūru un ar Alfrēda Norta Vaitheda rekomendāciju darbojās Kembridžas Apustuļos. 1893. gadā viņš ieguva universitātes filozofijas bakalaura grādu.

1908. gadā Rasels kļuva par Londonas karaliskās biedrības biedru. 1910. gadā viņš kopā ar Vaithedu izdeva darbu Principia Mathematica, kas padarīja Raselu slavenu. 1911. gadā viņš iepazinās ar austriešu studentu Ludvigu Vitgenšteinu, kurā saskatīja ģēniju un dažādi to atbalstīja.

Pirmā pasaules kara gados Rasels publiski ieņēma pacifistisku nostāju, par ko uz sešiem mēnešiem tika ieslodzīts cietumā.

1920. gadā augustā Rasels oficiālas delegācijas sastāvā apmeklēja padomju Krieviju. Ceļojuma laikā viņam bija stundu ilga saruna ar Ļeņinu. Ceļojumā redzētais lika Raselam mainīt pirms tam pozitīvo viedokli par padomju valsti. 1921. gadā Rasels vienu gadu pasniedza filozofiju Pekinā, bet vēlāk atgriezās Anglijā.

Otrā pasaules kara laikā Rasels pasniedza Čikāgas Universitātē un Kalifornijas Universitātē Losandželosā. Rasels tika iecelts par mācībspēku arī Ņujorkas Universitātē, tomēr mediju kampaņas dēļ tika atcelts, saistībā ar Rasela uzskatiem par seksuālo ētiku. Protestu pret to izteica vairāki intelektuāļi Džona Djūija vadībā.

1944. gadā Rasels atgriezās Kembridžas Universitātē. Pasniedza lekcijas, piedalījās BBC raidījumos un darbojās kā zinātņu propagandētājs. Bija viens no kodolatbruņošanās aizstāvjiem un Vjetnamas kara, kā arī, dzīves pēdējos gados, Izraēlas politikas kritiķis. 1955. gadā Rasela—Einšteina manifesta iniciators.

Rasels mira 1970. gadā no gripas, pēc nāves kremēts. Sekojot norādījumiem, viņa pelni tika izkaisīti Velsas kalnos.

Bibliogrāfija

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

• German Social Democracy (1896)
• An Essay on the Foundations of Geometry (1897)
• A Critical Exposition of the Philosophy of Leibniz (1897)
• The Principles of Mathematics (1903)
• On Denoting (1905)
• Philosophical Essays (1910)
• Principia Mathematica (kopā ar Vaithedu) (3 sējumos, 1910-1913)
• The Problems of Philosophy (1912)
• Political Ideals (1917)
• Introduction to Mathematical Philosophy (1919)
• The Practice and Theory of Bolshevism (1920)
• The Analysis of Mind (1921)
• What I Believe (1925)
• Why I Am Not a Christian (1927)
• Power: A New Social Analysis (1938)
• A History of Western Philosophy and Its Connection with Political and Social Circumstances from the Earliest Times to the Present Day (1946)
• Human Knowledge: Its Scope and Limits (1948)
• My Philosophical Development (1959)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bērtrands Rasels.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• B.Rasela biedrība Arhivēts 2007. gada 28. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Rasela darbi lapā Project Gutenberg (angliski)
• B.Rasela arhīvi

Apbalvojumi
Priekštecis: Viljams Folkners	Nobela prēmija literatūrā 1950	Pēctecis: Pers Lāgerkvists