Džons Djūijs (angļu: John Dewey, dzimis 1859. gada 20. oktobrī, miris 1952. gada 1. jūnijā) bija amerikāņu filozofs, psihologs un izglītības teorētiķis. Kopā ar Čārlzu Pīrsu un Viljamu Džeimsu tiek uzskatīts par pragmatisma filozofijas skolas pamatlicēju, kaut arī pats Djūijs savus uzskatus dēvēja par instrumentālismu. 20. gadsimta pirmajā pusē bija viens no vadošajiem pragmatisma teorētiķiem ASV.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
|---|
| Skola, tradīcija
|
pragmatisms
|
|---|
| Nozīmīgas idejas
|
izglītības progresīvisms (educational progressivism), funkcionālā psiholoģija (functional psychology)
|
|---|
| Galvenās intereses
|
izglītības filozofija, epistemoloģija, žurnālistika, ētika
|
|---|
| Alma mater
|
Džonsa Hopkinsa Universitāte
Vērmontas Universitāte
|
|---|
| Ietekmējies no
|
Platons, Ruso, Hēgelis, Čārlzs Pīrss, Viljams Džeimss
|
|---|
| Ietekmējis
|
Ričards Rortijs, Hilarijs Patnams, Jirgens Hābermāss, Noams Čomskis, Hu Ši, Torstens Vebleins
|
|---|
| Nozīmīgi darbi
|
The Public and its Problems (1927)
Art as Experience (1934)
Freedom and Culture (1939)
|
|---|
| Valoda
|
angļu valoda
|
|---|
|
Dzimis Bērlingtonā, Vērmontā, vidēji pārtikušā ģimenē. 1879. gadā beidza Vērmontas Universitāti. Pāris gadus nostrādāja skolā Pensilvānijā, bet pēc tam 1884. gadā ieguva doktora grādu Džonsa Hopkinsa Universitātē. 1894. gadā sāka pasniegt jaundibinātajā Čikāgas Universitātē. Viens no Čikāgas Universitātes skolas — laboratorijas (University of Chicago Laboratory Schools) dibinātājiem. Tomēr pēc nesaskaņām ar Čikāgas Universitātes administrāciju to pameta un no 1904. gada līdz savai nāvei strādāja Kolumbijas Universitātē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Djūijs.
