Frīdrihs Alberts Moričs Šliks (vācu: Friedrich Albert Moritz Schlick, dzimis 1882. gada 14. aprīlī, miris 1936. gada 22. jūnijā) bija vācu/austriešu filozofs un fiziķis, loģiskā pozitīvisma un Vīnes pulciņa pamatlicējs.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
analītiskā filozofija, loģiskais pozitīvisms, Vīnes pulciņš
|
| Nozīmīgas idejas
|
vispārīgā zināšanu teorija
|
| Galvenās intereses
|
loģika, zinātnes filozofija, matemātikas filozofija, ētika
|
| Alma mater
|
Heidelbergas Universitāte, Lozannas Universitāte, Berlīnes Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Ernsts Mahs, Ludvigs Vitgenšteins, Bertrāns Rasels, Maksis Planks
|
| Ietekmējis
|
Vīnes pulciņš, Alberts Einšteins, Kurts Gēdels, Herberts Feigls
|
| Nozīmīgi darbi
|
Allgemeine Erkenntnislehre (1918)
|
| Valoda
|
vācu valoda
|
|
Studēja fiziku Heidelbergā, Lozannā un Berlīnē. 1922. gadā tika iecelts par Vīnes Universitātes natūrfilozofijas katedras vadītāju. Ap katedru pulcējās grupa, kuras sastāvā bija Hanss Hāns, Rūdolfs Karnaps, Herberts Feigls, Kurts Gēdels, Oto Neirāts, Frīdrihs Vaismanis un citi, vēlāk pazīstami kā Vīnes pulciņš. Attīstoties austrofašismam, pulciņa biedri pamazām pameta Austriju, tomēr Šliks palika valstī. 1936. gadā Šliku uz universitātes galvenajām kapnēm nošāva viņa bijušais students.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Morics Šliks.
