Atvērt galveno izvēlni

Bengts Bengtsons Uksenšerna (zviedru: Bengt Bengtsson Oxenstierna af Eka och Lindö, vācu: Benedict Oxenstiern, Freyherr zu Eckebyholm und Soderboö[1], 1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs. Zviedru Vidzemes un Ingrijas ģenerālgubernators (1634—1643), rezidēja Rīgas pilī.

Bengts Bengtsons Uksenšerna
Bengt Bengtsson Oxenstierna
Bengts Bengtsons Uksenšerna
Personīgā informācija
Dzimis 1591. gada 19. oktobrī
Frēsvika, Uplande (tagad Stokholmas lēne), Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1643. gada 9. jūnijā (51 gads)
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki Bengts Gabrielssons Uksenšerna, Brita Posse
Brāļi Gabriels Bengtsons Uksenšerna
Dzīvesbiedre Margareta Brahe

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1591. gada 19. oktobrī Frēsvikas muižā (Frösvik) brīvkunga Bengta Gabrielssona Uksenšernas un viņa sievas Britas, dzimušas Posses, ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656), bet brālēns Zviedrijas kanclers grāfs Aksels Uksenšerna (1583—1654).

1607.-1613. gadā studēja Rostokas, Jēnas un Vitenbergas universitātēs kā Benedikts Oksenštirns (latīņu: Benedictus Oxenstirn),[2] apceļoja Poliju un Itāliju.

1616. gadā viņš devās ceļojumā cauri Osmaņu impērijai uz Sefevīdu valsts galvaspilsētu Isfahānu. 1618. gadā viņš devās tālāk uz Indijas zemēm, bet pie Hormuza bija spiests atteikties no šī mērķa un caur Bagdādi, Palestīnu, Ēģipti un Venēciju 1620. gadā atgriezās Zviedrijā.

Trīsdesmitgadu kara laikā 1621. gadā Uksenšerna devās diplomātiskā misijā uz Venēcijas Republiku un citur. Pēc Livonijas hercogistes iekarošanas 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Bengtam Uksenšernam piešķīra Repinas muižu (Rappin) Tērbatas apriņķī.

No 1627. gada viņš bija karaļa Gustava II Ādolfa galma staļļmeistars, vēlāk zviedru ieņemtās Augsburgas gubernators (1632—1633). 1633. gadā viņš Štrālzundē apprecējās ar galma dāmu Margaretu Brahi.[3]

1634. gadā Zviedrijas reģentu padome Bengtu Uksenšernu iecēla par Zviedru Vidzemes un Ingrijas ģenerālgubernatoru.

Miris 1643. gada 9. jūnijā Rīgā, apglabāts Jedera baznīcā (Jäders kyrka) pie Eskilstūnas.

AtsaucesLabot

  1. Eesti Rahvusraamatukogu
  2. imatrikulācijas ieraksts
  3. Svensk uppslagsbok, Malmö 1932
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Nils Asersons Manneršelds
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
16341643
Pēctecis:
Hermanis Vrangelis