Staņislavs Šuškevičs
Staņislavs Šuškevičs (baltkrievu: Станісла́ў Станісла́вавіч Шушке́віч, krievu: Станислав Станиславович Шушкевич; dzimis 1934. gada 15. decembrī, miris 2022. gada 3. maijā) bija Baltkrievijas zinātnieks un politiķis. Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1991—1994), viens no Belovežas vienošanās, kas izbeidza PSRS eksistenci, parakstītājiem, tā kļūdams par mūsdienu Baltkrievijas pirmo valsts vadītāju.
Staņislavs Šuškevičs Станіслаў Станіслававіч Шушкевіч Станислав Станиславович Шушкевич | |
---|---|
Balkrievijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs | |
Amatā 1991. gada 9. septembris — 1994. gada 25. janvāris | |
Priekštecis | Nikolajs Dementejs |
Pēctecis | Mečislavs Gribs |
| |
Dzimšanas dati |
1934. gada 15. decembrī Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Baltkrievija) |
Miršanas dati |
2022. gada 3. maijā (87 gadu vecumā) Minska, Baltkrievija |
Politiskā partija | PSKP (1968—1991), Baltkrievijas Sociāldemokrātiskā gramada (1998-) |
Profesija | inženieris, fiziķis |
Augstskola | Baltkrievijas Valsts universitāte |
Paraksts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1934. gadā Minskā skolotāju ģimenē. Studēja Baltkrievijas Valsts universitātes (BVU) fizikas-matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1956. gadā. No 1960. līdz 1961. gadam strādāja Minskas radiorūpnīcā, kur cita starpā esot mācījis krievu valodu Lī Hārvijam Osvaldam. No 1961. līdz 1990. gadam, ar pārtraukumiem, strādāja Baltkrievijas Valsts universitātē, 1972. gadā viņu ievēlēja par BVU profesoru un Kodolfizikas katedras vadītāju.
Pārbūves laikā profesoru Šuškeviču 1989. gadā ievēlēja par PSRS Tautas deputātu, viņš darbojās Starpreģionālajā grupā. No 1991. līdz 1994. gadam Balkrievijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs. 1991. gada 7.—8. decembrī kopā ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu un Ukrainas prezidentu Leonīdu Kravčuku parakstīja Belovežas gāršas līgumu, kas likvidēja PSRS.
1994. gada 26. janvārī viņu slēptā balsojumā atcēla no amata, jo Baltkrievijas parlamenta pretkorupcijas komisijas vadītājs Aļaksandrs Lukašenka apvainoja Šuškeviču naglu kastes zādzībā no valsts savas vasarnīcas celtniecībai. 1994. gadā piedalījās valsts prezidenta vēlēšanās, kurās pēc oficiāli publicētajiem datiem saņēma tikai 10% balsu un palika ceturtajā vietā. 2012. gadā Lukašenka apsūdzēja savu priekšteci par “piektās kolonnas” vadīšanu un aizliedza viņam izbraukt no valsts.
Miris 2022. gada 3. maija naktī COVID-19 izraisītu komplikāciju dēļ.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Deutsche Welle (www.dw.com). «В Минске скончался Станислав Шушкевич | DW | 04.05.2022». DW.COM (ru-RU). Skatīts: 2022-05-06.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Staņislavs Šuškevičs.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |