Bastoņas aplenkums

Bastoņas aplenkums
	Daļa no Otrā pasaules kara, Ardēnu operācijas (1944—1945)
	; 101. gaisa desanta divīzijas karavīri vēro, kā C-47 lidmašīna nomet krājumus virs Bastoņas, 1944. gada 26. decembrī
Datums	1944. gada 20. decembris - 1944. gada 26. decembris
Vieta	Bastoņa, Valonija, Beļģija50°00′00″N 5°43′17″E / 50.0°N 5.7214°EKoordinātas: 50°00′00″N 5°43′17″E / 50.0°N 5.7214°E
Iznākums	ASV uzvara
Karotāji
ASV	Trešais reihs
Komandieri un līderi
Entonijs Makolifs (101. gaisa desanta divīzija); Viljams Roberts (10. Bruņutanku divīzija); Kreitons Abramss (4. Bruņutanku divīzija); Džordžs Patons (ASV 3.Armija);	Haso fon Manteifels (5. Tanku armija); Henrihs fon Lutvics (XLVII Tanku korpuss); Vilhelms Monke (I SS Tanku korpuss);
Iesaistītās vienības
101. gaisa desanta divīzija; 10. Bruņutanku divīzija; 9. Bruņutanku divīzija; 705. Tanku iznīcinātāju bataljons	26. kājnieku divīzija; Tanku apmācības divīzija; 2. Tanku divīzija
Spēks
101. desanta divīzija: 11 000 ierindnieki + 800 virsnieki; Pārējās vienības:11 000+; Kopā: 22 800+ karavīru	Kopā:54 000+ karavīru
Zaudējumi
3000+ kopējie zaudējumi (2000 upuri 101. desanta divīzijā)	12 000

Bastoņas aplenkums bija 1944. gada decembra sadursme starp ASV un Vācijas spēkiem Beļģijas pilsētā Bastoņā, kas bija daļa no lielās Ardēnu operācijas (1944—1945). Vācijas ofensīvas mērķis bija osta Antverpenē. Lai to sasniegtu, pirms sabiedrotie pārgrupējas un liek lietā savu gaisa spēku pārsvaru, vācu mehanizētajiem spēkiem bija jāieņem ceļi caur Beļģijas austrumiem. Tā kā visi septiņi galvenie ceļi mežainajā un kalnainajā Ardēnu augstienē saplūda pie Bastoņas, kas atrodas tikai dažu jūdžu attālumā no robežas ar Luksemburgu, tās ceļu krustpunkta kontrole bija ļoti svarīga vācu pretuzbrukumam.

Vācu ofensīva sākās 16. decembrī. Lai gan 28. kājnieku divīzijas pulki bija mazākā skaitā kā vācieši, tiem izdevās aizkavēt vācu virzību Bastoņas virzienā, ļaujot amerikāņu vienībām, tostarp 101. gaisa desanta divīzijai, sasniegt Bastoņu, pirms vācu spēki aplenca pilsētu un 20. decembrī to izolēja. Līdz 23. decembrim laikapstākļi neļāva sabiedroto lidmašīnām papildināt Bastoņā aplenkto spēku apgādi vai veikt sauszemes uzbrukuma misijas pret Vācijas spēkiem. Vācu aplenkums tika pārrauts 26. decembrī, kad 4. bruņutanku divīzija un citas ģenerāļa Džordža Patona trešās armijas vienības pārrāva Bastoņas pilsētas blokādi.

Kaujas gaita

101. gaisa desanta divīzija veidoja aizsardzības perimetru, izmantojot 502. gaisa desanta pulku ziemeļrietumu sektorā, lai bloķētu 26. Volksgrenadier vācu divīziju, 506. gaisa desanta pulks, lai bloķētu ceļu no Noivilas, 501. gaisa desanta pulks, kas aizstāvēja austrumu pieeju, un 327. planieru kājnieku pulks kas bija izkaisīts no Marvī dienvidaustrumos līdz Šampai rietumos pa dienvidu perimetru, ko papildināja inženieru un artilērijas vienības, kas mēģināja noslēgt spraugas aizsardzības līnijā. Divīziju aizsardzības apgabalā uz rietumiem no Bastoņas pirmajā naktī tika veikts reids, izraisot gandrīz visu tās medicīnas rotas zaudējumu, un daudzi medicīnas dienesta karavīri tika izmantoti kā kājnieki, lai nostiprinātu plānās aizsardzības līnijas. 10. bruņutanku divīzija, ko stipri novājināja zaudējumi tās vienībām Desobry, Team Cherry (pulkvežleitnants Henrijs T. Čeri) un vienībai O'Hāra (pulkvežleitnants Džeimss O'Hāra), aizkavējot vāciešus, izveidojās mobilā "ugunsdzēsēju brigāde" ar 40 vieglajiem un vidējiem tankiem (tostarp vēl veselie no 9. bruņutanku divīzijas un astoņi rezerves tanki, kas atrasti bez ekipāžām Bastoņā).

Trīs artilērijas bataljoni tika komandēti un izveidoja pagaidu artilērijas grupu. Katrai no tām bija divpadsmit 155 mm haubices, kas nodrošināja divīziju ar lielu uguns spēku visos virzienos, ko ierobežoja tikai ierobežotais munīcijas krājums. Pulkvedis Robertss arī savāca 600+ izkliedētos karavīrus no VIII korpusa uzbrukuma un izveidoja SNAFU komandu kā papildu vienību pret uzbrūkošajiem vāciešiem.

Daudzi no artilērijas lielgabaliem tika izmantoti tiešā apšaudē pret ienaidnieka bruņutehniku, un 20. decembrī šim nolūkam tika izmantoti vairāk nekā 2000 lādiņu. Arī divīzijas pretgaisa baterijas tika pārvietotas uz priekšējām līnijām, lai cīnītos pret ienaidnieka bruņutehniku, to starpā tika izmantots arī 57mm prettanku lielgabals.^[4]

Kaujas sekas

101. gaisa desanta divīzijas kopējie zaudējumi no 1944. gada 19. decembra līdz 1945. gada 6. janvārim bija 341 bojā gājušais, 1691 ievainotais un 516 pazudušie. Vairāki pulki 101. grupā tika nosaukti par "Bastoņas sistajiem bastardiem", jo viņi piedalījās svarīgu ceļu krustpunkta noturēšanā pilsētā Ardēnu operācijas laikā. Par Bastoņas aizstāvēšanu 101. gaisa desanta divīzijas štābs saņēma Prezidenta pateicību vienībai Presidential Unit Citation (United States) (PUC) ar lentu, ar izšuvumu BASTOGNE, divīzijas krāsās. Tāpat divīzija saņēma Beļģijas apbalvojumu Croix de Guerre 1940 ar palmas zaru, un tika minēta Beļģijas armijas dienas ordenī par darbību Bastoņā.^[5]

10. bruņutanku divīzijas kaujas B pavēlniecībai B bija aptuveni 500 upuru.^[6] 10. bruņutanku divīzijas kaujas pavēlniecība B un 21. tanku bataljons par darbībām Bastoņā tika apbalvotas ar Prezidenta pateicību vienībai (PUC). Pēc kara Makolifs sacīja: "Manuprāt, 10. bruņtanku divīzijas kaujas pavēlniecība B nekad netika pienācīgi novērtēta par tās svarīgo lomu Bastoņas kaujā."^[7]

ASV vēstnieks Beļģijā Hovards Gūtmens 2011. gada decembrī pasniedza beļģu medmāsai Augustai Čivijai, kura aplenkuma laikā sniedza palīdzību ievainotajiem amerikāņu karavīriem, apbalvojumu "Civilais apbalvojums par humāno dienestu" (Civilian Award for Humanitarian Service).^[8]

Atsauces

↑ Hatfield, Ken (2003). Heartland Heroes: Remembering World War II. University of Missouri Press. p. 181. ISBN 978-0-8262-6335-3.
↑ Bando, Mark (2011). 101st Airborne: The Screaming Eagles at Normandy. Zenith Imprint. p. 188. ISBN 978-1-61060-256-3.
↑ Avery, Derek; Lloyd, Mark (1989). History of the United States fighting forces. Chevprime. p. 103. ISBN 978-1-85361-107-0.
↑ https://www.ibiblio.org/hyperwar/USA/CSI/CSI-Bastogne/MITCHELL.asp.html
↑ «Headquarters and Headquarters Battalion, 101st Airborne Division - Lineage and Honors | U.S. Army Center of Military History». history.army.mil.
↑ Marshall, S.L.A. (1988). "Notes". Bastogne: The First Eight Days. U.S. Army in Action Series (Facsimile reprint of 1946 ed.). United States Army Center of Military History. Archived from the original on 2008-12-04. Retrieved 2010-06-16.
↑ "Terrify and Destroy: The Story of the 10th Armored Division" (PDF). 10th Armored Division. Retrieved 20 June 2014.
↑ «WWII Belgian nurse Augusta Chiwy honoured by US army». 2011. gada 12. dec. – caur www.bbc.com.

Literatūra

Cassill, R. V. (1955), The General Said "Nuts": The Exciting Moments of Our History—As Recalled by Our Favorite American Slogans, New York: Birk.
Michael Collins, Martin King. The Tigers of Bastogne: Voices of the 10th Armored Division in the Battle of the Bulge. Casemate, 2013. ISBN 9781612001814.
Major Gary F. Evans. The 501st Parachute Infantry at Bastogne, Belgium December 1944, 1972. gada 22. jūnijs. United States Army Center of Military History Historical Manuscripts Collection 8-3.1 BB 2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. decembris. Skatīts: 2010. gada 9. jūnijs.
Adam Makos. Spearhead (1st izd.). New York : Ballantine Books, 2019. 69, 70n, 88. lpp. ISBN 9780804176729. LCCN 2018039460. OL 27342118M.
Colonel S. L. A. Marshall. Bastogne: The Story of the First Eight Days in Which the 101st Airborne Division Was Closed Within the Ring of German Forces (Reprint izd.). United States Army Center of Military History, 1988 [1946]. CMH Pub 22-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. decembris. Skatīts: 2010. gada 9. jūnijs.

Ārējās saites

Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt THE ARDENNES:
BATTLE OF THE BULGE.
CHAPTER XIX:
THE BATTLE OF BASTOGNE

Summary of the battle
The Battle of the Bulge – Fortunes of War Arhivēts 2013. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Battle of the Bulge – 4th Armored Division Help End the Siege of Bastogne
The Battle of Bastogne on YouTube
Map: The Western Front – 3 January 1945
«The Ardennes Offensive: Air resupply by paradrops and gliders (23–27 Dec. 1944)». National WWII Glider Pilots Association, Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 22. februārī.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Hatfield, Ken (2003). Heartland Heroes: Remembering World War II. University of Missouri Press. p. 181. ISBN 978-0-8262-6335-3.

[2] Bando, Mark (2011). 101st Airborne: The Screaming Eagles at Normandy. Zenith Imprint. p. 188. ISBN 978-1-61060-256-3.

[3] Avery, Derek; Lloyd, Mark (1989). History of the United States fighting forces. Chevprime. p. 103. ISBN 978-1-85361-107-0.

[4] ttps://www.ibiblio.org/hyperwar/USA/CSI/CSI-Bastogne/MITCHELL.asp.html

[5] «Headquarters and Headquarters Battalion, 101st Airborne Division - Lineage and Honors | U.S. Army Center of Military History». history.army.mil.

[6] Marshall, S.L.A. (1988). "Notes". Bastogne: The First Eight Days. U.S. Army in Action Series (Facsimile reprint of 1946 ed.). United States Army Center of Military History. Archived from the original on 2008-12-04. Retrieved 2010-06-16.

[7] "Terrify and Destroy: The Story of the 10th Armored Division" (PDF). 10th Armored Division. Retrieved 20 June 2014.

[8] «WWII Belgian nurse Augusta Chiwy honoured by US army». 2011. gada 12. dec. – caur www.bbc.com.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]