Bastoņa (franču: Bastogne, vācu: Bastenach, nīderlandiešu: Bastenaken) ir Valonijas reģiona pilsēta un pašvaldība, kas atrodas Luksemburgas provincē Ardēnu kalnos, Beļģijā. Pilsēta atrodas uz Ardēnu kalnu grēdas 510 metru augstumā.

Bastoņa
Bastogne
pilsēta
Ģenerāļa Makolifa laukums
Ģenerāļa Makolifa laukums
Karogs: Bastoņa
Karogs
Ģerbonis: Bastoņa
Ģerbonis
Bastoņa (Beļģija)
Bastoņa
Bastoņa
Koordinātas: 50°0.25′N 05°43′E / 50.00417°N 5.717°E / 50.00417; 5.717Koordinātas: 50°0.25′N 05°43′E / 50.00417°N 5.717°E / 50.00417; 5.717
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Valonija
Province Luksemburgas province
Platība
 • Kopējā 173,03 km2
Iedzīvotāji (2018)[2]
 • kopā 15 894
Pasta indeksi 6600
Tālruņu kods 061
Mājaslapa https://www.bastogne.be/
Bastoņa Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Otrais pasaules karš labot šo sadaļu

Sīkākai informācijai skatīt Bastoņas aplenkums.

1944. gada 10. septembrī sabiedroto atbrīvotajai Bastoņai dažus mēnešus vēlāk uzbruka vācu spēki. Hitlera plāns bija atgūt kontroli pār Ardēniem, atdalot britus no amerikāņu spēkiem, pēc tam virzīties uz stratēģisko Antverpenes ostu un no jauna ieņemt to un nogriezt galveno sabiedroto apgādes līniju. Ardēnu operācija (1944—1945) sākās 16. decembrī, kad vācu artilērija, izmantojot aukstumu un miglu, uzbruka amerikāņu divīzijām, kas bija izvietotas Bastoņas apkārtnē. Dažas dienas vēlāk brigādes ģenerālis Entonijs Makolifs un 101. gaisa desanta divīzija, kā arī 10. bruņotās divīzijas un 82. gaisa desanta divīzijas daļas devās pretuzbrukumā, bet pēc smagām kaujām tika ielenkti pilsētā. 22. decembrī Vācijas emisāri lūdza amerikāņu kapitulāciju; Makolifs lakoniski atbildēja: "Rieksti!" Nākamajā dienā debesis noskaidrojās, ļaujot sabiedroto gaisa spēkiem izglābt situāciju un nomest sauszemes spēkiem tik nepieciešamo pārtiku, medikamentus un ieročus. 26. decembrī ieradās ASV trešā armija ģenerāļa Džordža Patona vadībā un pārrāva aplenkumu. Bastoņas kauja oficiāli noslēdzās trīs nedēļas vēlāk, kad visas kaujas apgabalā apstājās.

Bastoņa ir Brīvības ceļa galapunkts, tas ir piemiņas ceļš, kas iezīmē ceļu no Normandijas pludmalēm līdz sabiedroto spēku uzvarai, un Trešās armijas kustības galapunkts, amerikāņu spēkiem atbrīvojot Bastoņu.

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

  • 101. gaisa desanta divīzijas muzejs. Muzejs ietver diorāmas un sniedz informāciju vairāk par karavīru un civiliedzīvotāju dzīvi un pieredzi pilsētas aplenkuma laikā Otrā pasaules kara laikā.
  • Muzejs Bastoņas kazarmas ir bezmaksas muzejs, un to pārvalda Beļģijas armija. Tas atrodas kazarmās, kas tika izmantota kā ASV 101. gaisa desanta divīzijas galvenā mītne Bastoņas aplenkuma laikā. Muzejs piedāvā plašu atjaunotu tanku un militāro transportlīdzekļu kolekciju, kā arī ekskursiju pa pazemes kazarmām un artefaktus no ASV, Vācijas un Lielbritānijas armijām. Bāze ("caserne") atrodas apmēram 5 kvartālu attālumā no Svētā Pjēra laukuma (Place de St. Pierre). Muzejā ietilpst pagraba štābs, kurā ģenerālis Makolifs izdeva slaveno "Rieksti!" ("Nuts!") atbildi uz Vācijas prasību pēc kapitulācijas. Citās telpās ir artilērijas, kājnieku ieroči, radio sakaru un medicīnas aprīkojums. Beļģijas armijas speciālisti vada apmeklētājus pa muzeja telpām
  • Bastoņas kara muzejā ir daudz kara artefaktu un video materiālu, kas apmeklētājiem dod iespēju iepazīties ar Ardēnu operācijas gaitu un rezultātiem.
  • Porte de Trèves, daļa no aizsargmūriem, ko 14. gadsimtā uzcēla Jans Aklais, joprojām ir redzama pilsētā.
  • Sv. Pjēra baznīcas romānikas stilā celtais tornis un baznīcas kristāmtrauki arī datēti no viduslaikiem.
  • Mardasonas memoriāls tika uzcelts netālu no Bastoņas 1950. gadā, lai godinātu amerikāņu karavīru piemiņu, kas tika ievainoti vai nogalināti Ardēnu operācijas laikā.
  • Pilsētas apkārtnē atrodas pieminekļi brigādes ģenerālim Makolifam, ģenerālim Patonam un citiem.
  • Rekoņjē vācu militārā kapsēta, 6 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tajā ir 6807 vācu karavīru apbedījumi.

Sports labot šo sadaļu

Bastoņa atrodas riteņbraukšanas sacensību Ljēža—Bastoņa—Ljēža pusceļā. Tās ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās šosejas riteņbraukšanas sacensību kalendārā; tās pirmoreiz notika 1892. gadā.

Audiovizuālās norādes labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. "Wettelijke Bevolking per gemeente op 1 januari 2018". Statbel. Retrieved 9 March 2019.
  2. «Wettelijke Bevolking per gemeente op 1 januari 2018». Q12480. Skatīts: 9 marts 2019.

Ārējās saites labot šo sadaļu