Atvērt galveno izvēlni

DabaLabot

Upes: Dūkšupe, Griušļova, Kūkova, Krākupe, Pazlauga, Puncuļova, Supenka.

Ūdenstilpes: Svātūnes ezers, Obeļovas ezers, Motrīnes ezers, Puncuļovas ezers.

VēstureLabot

Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Baltinavas novada teritorijā atradās Adzeles zemes Ābelenes pilsnovads (Abelen). 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada, 17.-18. gadsimtā Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas, 19. gadsimtā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.

Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Baltinavas muižas zemes. 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, Bukstu, Demerovas, Kukovas, Kvašņevas, Obeļevas un Pazlaukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baltinavas ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945—1949) un Kārsavas (1949—1962) un Balvu (pēc 1962. gada) rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema kolhoza «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidē Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot padomju saimniecību «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja Kalniešu ciemam. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja Upītes ciemam. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu Malnavas ciema, bet daļu teritorijas pievienoja Salnavas ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par Baltinavas novadu.

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Apdzīvotās vietas: Aiztiļts, Baltinava, Blauzgova, Boncāni, Buksti, Čudarīne, Danski, Demerova, Dupurova, Dūcprīde, Dziervīne, Grikovka, Jorzova, Karpova, Kaši, Keiši, Kolnumeži, Lauruti, Leidumi, Lemešova, Maiļupe, Maksi, Morkova, Obeļova, Odumova, Pazlauga, Peisova, Pleitova, Pliešova, Puncuļova, Punduri, Risova, Sloboda, Surikova, Svātūne, Sviļpova, Tutinova, Žeikari, Žurlova

Etniskais sastāvsLabot

Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (981)
  
84.1%
Krievi (142)
  
12.2%
Cita tautība (30)
  
2.6%
Nav izvēlēta (13)
  
1.1%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

  • Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) - Ķeišos
  • Lukstenieku senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā
  • Obeļovas (Abelenes) pilskalns - Puncuļevā
  • Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā pie Puncuļevas kapsētas
  • Alotāju kalns (pilskalns) - Puncuļevā, Kārsavas - Baltinavas lielceļa labajā pusē
  • Baltinavas katoļu baznīca (1909., 1920., 1931.)
  • Baltinavas muižas parks (19. gs. 1.p.)
  • Brieksīnes kapu kapliča (20. gs. s.)
  • Duļbovas motordzirnavas un 2 saimniecības ēkas (1934)
  • Baltinavas pagasta tiesa - Tilžas iela 5 (1930. gadi)
  • Baltinavas pareizticīgo baznīca - Tilžas iela 11 (1901)[6]

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot