Puncuļevas pilskalns
Puncuļevas pilskalns atrodas Balvu novada, Baltinavas pagasta Puncuļovas ciemā, Kupsas upes labajā krastā, uz rietumiem no Puncuļovas ezera. Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
| Puncuļevas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Puncuļevas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Puncuļova (ciems), Baltinavas pagasts, Balvu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°54′08″N 27°36′17″E / 56.902219°N 27.604694°EKoordinātas: 56°54′08″N 27°36′17″E / 56.902219°N 27.604694°E |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | - |
| Publiska piekļuve | brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Puncuļevas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 237 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Pilskalnu 1928. gadā aprakstījis Ernests Brastiņš, kurš norādījis, ka, viņaprāt, Puncuļevas pilskalns ir jaunāks par netālo Alotāju kalna pilskalnu.
Pilskalna plakums 25 metrus plats un 70 metrus garš. Sāni 8 metrus uz leju no plakuma malām ļoti stāvi, bet pēc tam pāriet dabiskā kalnā. Plakuma dienvidrietumu galā 2 metrus augsts uzbedums ar tikpat dziļu grāvi tam priekšā. Pilskalna ieeja nenosakāma, jo plakums savulaik ticis arts. Arot tika atrasti dažādi metāla priekšmeti. Kultūrslānis aptuveni metru biezs.
Pilskalnu apvij dažādas teikas par "dzelzs vārtiem" un tajos guļošu cūku, par sievieti ar bērnu rokās, kas aicina ienākt, par mucām ar zelta naudu pils vārtos.
Dienvidu pusē attiecībā pret Puncuļovas pilskalnu gandrīz taisnā leņķī virzienā uz dienvidiem nodalās vēl viens ap 25 m augsts paugurs, kurš pēc pārsimt metriem pagriežas uz ziemeļaustrumiem, tad pamazām sašaurinās un nokrīt pret Puncuļovas ezera ieleju.
Šaurākajā vietā, kur paugura mugura ir nepilnus desmit metrus plata, tā ir nodalīta. Sākumā, skatoties no rietumiem, ir 6—7 m plats, izplūdis, ap metru augsts, lēzens paaugstinājums vai valnis. Tad seko ap metru dziļš grāvis, kas ziemeļu pusē izbeidzas kraujās nogāzes malā, bet dienvidu puses nogāzē sāk pārveidoties par 2—3 m platu, ne visur vienādi nolasāmu terasi, kas no dienvidu puses ieloko visu pilskalnu un virzienā uz austrumiem paliek izteiktāka. Terase tās zemākajā daļā 5—6 m zem pilskalna augstākās vietas dienvidu nogāzē saiet kopā ar kalna reljefā dziļi iegrauzušos senu ceļa vietu. Pilskalna austrumu galā terase pārveidojas par 1—1,5 m augstu, izteiktu puslokveida aprakumu, kura priekšā ir ap pusmetru dziļš grāvis. Tā ārpusē sāk iezīmēties it kā valnītis.
Pilskalna plakums neizteikts, neizlīdzināts, ierobains, nolaidens un bez noteiktas robežas dienvidu pusē; ziemeļu pusē to strikti robežo paugura asā mala. Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams. Attālums starp abu galu nocietinājumiem ap 90 m, attālums starp paugura aso malu ziemeļu pusē un dienvidu nogāzes terasi platākajā vietā ap 30 m.
Pilskalna tuvumā nav kādu zīmīgu orientieru, kas nebūtu raksturīgi arī Puncuļovas pilskalnam, tāpēc jaunatklātais pilskalns nosaukts par Puncuļovas pilskalnu II.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.
Foto galerija
labot šo sadaļu-
Puncuļevas pilskalna 3D modelis -
Puncuļevas pilskalna 3D modelis -
Puncuļovas pilskalns II. 3D modelis -
Puncuļovas pilskalnu kopskats. 3D modelis
