Baltijas vairogs
Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir senā Baltikas kontinenta (Austrumeiropas kratona) ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras ziemeļu daļas. Tas satur senākos iežus Eiropā, galvenokārt arhaja un proterozoja gneisus un kristāliskos slānekļus. Litosfēras biezums ir 200—300 km. Pleistocēnā vairākkārtēji kontinentāli ledāji klāja vairogu, kā rezultātā tas iegrima, kā arī zaudēja nogulumiežu kārtu, atsedzot kristāliskos iežus. Mūsdienās turpinās Baltijas vairoga celšanās pēc ledāja izkušanas pleistocēna beigās.
Ģeoloģiski Baltijas vairogu iedala piecās ģeoloģiskajās provincēs: Svekofennijas un Svekonorvēģijas provinces Fenoskandijā, Karēlijas, Baltās jūras un Kolas provinces Krievijā. Pēdējās trīs iedala vairākos blokos un tās satur senākos iežus (2,5—3,4 Ga). Jaunākie ieži atrodas Svekonorvēģijas provincē, un ir 900—1700 Ma veci.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltijas vairogs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |