Babilonija

Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā). Tās galvaspilsēta bija Babilona (Bābele).

Babilonija bija daudz noturīgāka civilizācija par tās priekšteci - Šumeru - tā pastāvēja no 18. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Babilonija attīstīja tālāk Sargona iedibināto absolūto monarhiju, kā arī izveidoja unikālu likumdošanas, tiesu un izpildvaras aparātu. Saglabājies arī Babilonijas likumu krājums (pirmie rakstītie likumi parādījās vēl šumeru laikā), kas izstrādāts 18. gadsimtā p.m.ē. un kuru vēsturē pazīst kā Hammurapi (valdīja 1792.-1750. gadā p.m.ē.) likumus. Kopumā Hammurapi kodekss aptvēra apmēram 300 šumeru un akadiešu likumu.

Babilonijas sasniegumi

Babilonas pilsētas mūri

Tā kā Babilonija bija galvenokārt pilsētvalsts, tajā izveidojās arī labi organizēta pilsētu pārvaldes administratīvā sistēma ar pilsētu mēriem un padomēm (domēm). Likumi un valsts pārvaldes organizācija acīmredzot bija tie jaunievedumi, kuri nodrošināja Babilonijas ilgtspēju — tā gandrīz nemainītā veidā pastāvēja 12 gadsimtus. To gandrīz pilnībā, kā arī lielā mērā Babilonijas kultūru kopumā pārņēma kaimiņvalsts Asīrija.

Babilonijā pastāvēja arī skolas. Tajās galvenokārt tika mācītas praktiskas iemaņas un zināšanas. Piemēram, saglabājusies šumeru valodā rakstīts zemkopja almanahs, kas saturēja detalizētus zemes kopšanas padomus, ieskaitot lauku apūdeņošanu, graudu vētīšanas paņēmienus u.c. Līdz ar to jāatzīmē, ka bija parādījies vēl vien civilizācijas attīstību noteicošs faktors — zināšanas un zināšanu vadība, kura nozīme tālākā laika gaitā arvien vairāk pieauga.

Babilonijas amatnieki bija labi meistari daudzās tehnikas un tehnoloģijas jomās. Tie bija apguvuši metalurģiju, audumu balināšanu, krāsošanu, krāsu un pigmentu izgatavošanu, kosmētiku, parfimēriju, farmāciju u.c. Babilonijas ārsti izdarīja ķirurģiskas operācijas un pat Hammurapi likumu krājumā vairāki paragrāfi veltīti ķirurģijai. Valdnieka Nebukadnecara II valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonijas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila templis, gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, Bībelē dēvēts par Bābeles torni, gan viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Babilonijas gaisa dārzi.

Noriets

Babilonija valsts Hammurapi laikā, 1792. g. - 1750. g. p.m.ē.

Pēc Hammurapi nāves varas un saimnieciskā uzplaukuma centrs no senajām šumeru zemēm sāka arvien vairāk novirzīties uz ziemeļiem. Tas lielā mērā izskaidrojams ar tehnisko progresu un jaunievedumiem dažādās dzīves jomās, kas ļāva veiksmīgi piemēroties apkārtējās vides apstākļiem arī ārpus auglīgajām upju ielejām. Sākotnēji šo procesu izmantoja heti, kuri trešā gadu tūkstoša p.m.ē. pēdējā ceturksnī attīstīja spēcīgu valsti, kas aptvēra lielu Anatolijas pussalas daļu. Labi nostiprinājušies, viņi uzsāka vairāku gadsimtu ilgu ekspansiju, līdz ap 1700. gadu p.m.ē. hetu rokās bija nonākušas plašas zemes no Sīrijas līdz pat Melnai jūrai. Šajā laikā Babilonija jau bija stipri novājināta. Tās teritorija bija sarukusi līdz senās Akadas robežām un spēcīgākajiem kaimiņiem tā vairs nelikās īpaši pievilcīga. Tādēļ heti vienā no savām militārajām ofensīvām iebruka Babilonā izpostīja un drīz to pameta likteņa varā. Pēc postošā hetu reida Mezopotāmija četrus gadsimtus pēc kārtas bija kā caurstaigājams pagalms, kur viena pēc otra iebruka dažādas tautas un klejojošas ciltis, kas cīnījās savā starpā par ietekmi, pakāpeniski, 13.-12. gadsimtu p.m.ē. laikā sadaloties divās atšķirīgās nometnēs — divās valstīs — Babilonijā un Asīrijā. Pēc Asīrijas norieta 7. gadsimta p.m.ē. beigās ķēniņš Nebukadnecars II atjaunoja Babilonijas lielvalsti, ko vēsturnieki dēvē par Jaunbabiloniju, pēc viņa nāves to pakļāva Ahemenīdu valsts.

Vēsturiskā nozīme

No Hammurapi valdīšanas līdz Jaunbabilonijas sagrāvei pagāja vairāk kā 1200 gadu. Šajā ilgajā laikā Babilonijas sociālā struktūra, saimnieciskā organizācija, māksla, literatūra, reliģiskie ticējumi sasniedza augstu attīstības pakāpi. Tai pat laikā, neskatoties uz to, ka tajā dažādos laika posmos dominēja dažādas tautas un valdnieki, tā saglabāja savu sākotnējo šumeru kultūras mantojumu.

Šumeru civilizācijas un Babilonijas sasniegumi atstājuši dziļu ietekmi uz vēlāko Eiropas antīko pasauli, it sevišķi grieķu, bet no tās arī uz vēlāko Senās Romas kultūru. Šumeru un Babilonijas ietekme acīmredzama Homēra darbos, grieķu matemātiķa Eiklīda teorēmās, kā arī astronomijā, astroloģijā un daudzās citās dzīves jomās.

Skatīt arī

Jaunbabilonijas arhitektūra

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Babilonija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Babilonija Arhivēts 2006. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Babilonija Pasaules vēsturē (angliski)