Hammurapi

Babilonijas valdnieks no 1793. līdz 1750. gadam p.m.ē.

Hammurapi (akadiešu: 𒄩𒄠𒈬𒊏𒁉, dzimis ap 1810. gadu p.m.ē., miris ap 1750. gadu p.m.ē.) bija Babilonijas sestais valdnieks aptuveni no 1792. līdz 1750. gadam p.m.ē. Viņa valdīšanas laikā tika izdoti Hammurapi likumi, kas ir senākie saglabājušies rakstītie likumi. Kopā krājums jeb kodekss saturēja 282 likumus. Likumi regulēja tiesu darbību, īpašuma un laulības aizsardzību, kā arī sodus par kriminālnoziegumiem. Hammurapi likumi bija rūpīgi izstrādāta sistēma, kas paredzēja daudzus sodus pēc principa “aci pret aci, zobu pret zobu”.[1]

Hammurapi
𒄩𒄠𒈬𒊏𒁉
Babilonijas valdnieks
Hammurapi ir attēlots kreisajā pusē, stāvot kājās
Valdīšana 42 gadus; aptuveni no 1792. līdz 1750. gadam p.m.ē.
Priekštecis Sinmuballits
Pēctecis Samsuiluna
Dzimis ap 1810. gadu p.m.ē.
Babilona
Miris ap 1750. gadu p.m.ē. (aptuveni 60 gadu vecumā)
Babilona
Bērni Samsuiluna

Hammurapi pakļāva kaimiņus un izveidoja lielvalsti un paplašināja Babilonijas teritoriju līdz pat Persijas jūras līcim. Tomēr viņa valdīšanas beigās Babilonijas valsts sāka panīkt, un no kādas viņa dēla Samsu-ilunas vēstules var secināt, ka tas sagrābis troni vēl sava vecā tēva pēdējos dzīves gados.

Valdīšana un iekarojumi labot šo sadaļu

 
Babilonija Hammurapi valdīšanas sākumā 1792. gadā p.m.ē. un valdīšanas beigās 1750. gadā p.m.ē.

Hammurapi bija sestais Babilonijas valdnieks, amorītu cilts pārstāvis. Aptuveni 1792. gadā p.m.ē. viņš pārņēma varu Babilonas pilsētvalstī no sava tēva Sinmuballita. Tajā laikā bija izveidojušās vairākas amorītu pārvaldītas pilsētvalstis, kuras savā starpā sacentās un karoja par lauksaimniecības zemēm pilsētvalstu tuvumā. Lai arī ilgstoši Babilona bija maza pilsētvalsts un tā atradās citu tautu pakļautībā, kā Elamas un Asīrijas, jau Hammurapi tēvs bija uzsācis veiksmīgi pakļaut Babilonas tuvumā esošās pilsētvalstis kā Borsipu, Kišu un Sipparu, aizsākot Babilonijas izaugsmi.

Kad Hammurapi nonāca pie varas, viņš turpināja tēva iesāktos iekarojumus un pakļāva vēl vairākas kaimiņu pilsētvalstis. Tigras upes augštecē un uz ziemeļrietumiem no Babilonas atrādās spēcīgā šumeru pilsētvalsts Ešnunna, savukārt cita spēcīga šumeru pilsētvalsts Larsa kontrolēja Tigras deltu. Austrumos atradās arī spēcīgā pirmspersiešu civilizācija Elama. Līdz ar to Hammurapi valsts atradās kompleksā ģeopolitiskā situācijā starp divām spēcīgām šumeru pilsētvalstīm un Elamu. Hammurapi valdīšanas laikā izdevās iekarot un pakļaut Eifratas augšteci, kā arī Larsu, izveidojot lielvalsti un paplašinot Babilonijas teritoriju līdz Persijas jūras līcim.

Hammurapi valdīšanas beigās Babilonijas valsts sāka panīkt, un no kādas viņa dēla Samsu-ilunas vēstules, kurš sāka valdīt pēc Hammurapi 1750. gadā pm.ē., var secināt, ka tas sagrābis troni vēl sava vecā tēva pēdējos dzīves gados.

Hammurapi likumi labot šo sadaļu

Pamatraksts: Hammurapi likumi

Hammurapi likumi ir labi saglabājies babiloniešu likumu kodekss, kas tiek datēts ar 1772. gadu p.m.ē. Tas ir viens no senākajiem atšifrētajiem garajiem rakstiem pasaulē. Tos izdeva sestais Babilonijas valdnieks Hammurapi. Likumu kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kas sākotnēji tika iekalti akmens stabā ķīļu rakstā. Likumi tika sastādīti pēc taliona principa (“aci pret aci, zobu pret zobu”).[1][2] Likumi regulēja tiesu darbību, īpašuma un laulības aizsardzību, kā arī sodus par kriminālnoziegumiem. Hammurapi diorīta stēlā, kurš atrasts 1901. gadā un tagad atrodas Parīzes Luvrā, iekalta liela daļa viņa izdoto likumu.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Hammurapi likumu krājums». Nacionālā enciklopēdija enciklopedija.lv. Skatīts: 2022. gada 10. aprīlī.
  2. Pasaules vēstures atlants. 1. daļa. 29. lpp. ISBN 9984-17-828-5.
  3. Gints Ročans. Tehnika. Jelgava : Izdevniecība Avots, 2008. 17. lpp. ISBN 978-9984-800-45-5.

Ārējās saites labot šo sadaļu