Jānis Indāns
Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1895. gada 28. februārī Gārsenes pagasta zemnieka Jāņa Indāna ģimenē. Pēc Viļņas ķīmiski tehniskās vidusskolas beigšanas (1915) uzsāka studijas Harkivas Tehnoloģiskajā institūtā, bet 1916. gada 1. jūnijā tika iesaukts Krievijas Impērijas armijā. Pēc Petrogradas tehniskās artilērijas skolas beigšanas 1916. gada oktobrī piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās pie Ilūkstes Ziemeļrietumu frontē, tika ievainots un kontuzēts. Kara beigās krita vācu gūstā, no kura atgriezās dzimtenē 1919. gada sākumā un tika iesaukts Padomju Latvijas armijā. 1919. gada maijā dezertēja no LSPR armijas un izveidoja Augšzemes partizānu pulku, kas kopā ar Lietuvas armiju Sēlijā cīnījās pret lieliniekiem no 1919. gada 13. jūnija līdz 16. augustam. Pēc partizānu pulka pievienošanas 3. Jelgavas kājnieku pulkam kā izlūku bataljona komandieris karoja pret lieliniekiem un bermontiešiem līdz 1920. gada 10. janvārim.
Pēc brīvības cīņu beigām Indāns mācījās Aviācijas parka lidotāju skolā, Aviācijas skolā un Vecāko virsnieku kursos. Kļuva par eskadriļas komandieri Aviācijas divizionā un iestājās LU Mehānikas fakultātē. 1922. gada septembrī viņu iecēla par Aviācijas diviziona komandiera palīgu, bet 1923. gada oktobrī par aviācijas skolas priekšnieku. 1924. gadā pēc viņa ierosmes Asarē uzcēla pieminekli Augšzemes partizāniem.
1925. gada 22. jūnijā Indānu paaugstināja par pulkvežleitnantu. 1928. gada 1. martā viņš cieta lidmašīnas avārijā, bija militārais atašejs Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā (1928—1929), vēlāk atkal atgriezās savā amatā aviācijas skolā (1929—1935). 1930. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi, pildīja civilās aviācijas inspektora pienākumus (1934—1940) un 1938. gadā kļuva par sakaru virsnieku aizsargu aviācijā. 1932. gadā pēc Indāna iniciatīvas atklāja otru piemineklis Augšzemes partizāniem Bebrenē. Viņš bija Latvijas aizsardzības biedrības valdes loceklis un žurnāla "Aizsargs" atbildīgais redaktors.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 28. augustā pulkvedi Indānu paaugstināja ģenerāļa pakāpē un iecēla par kara aviācijas priekšnieku, bet jau 1940. gada novembrī atcēla no amata. 1941. gada 14. martā viņu apcietināja un izveda uz Maskavu. 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Sv. Staņislava ordenis III šķira (1917),[2]
- Lāčplēša Kara ordenis (1921),
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1935),
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1929),
- Viestura ordenis II šķira, ar šķēpiem (1940),
- Aizsargu Nopelnu krusts (1929),
- Lietuvas atbrīvošanas kara piemiņas zīme/medaļa (1923),
- Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa (1928),
- Somijas Baltās Rozes ordenis, II šķira (1926),
- Lietuvas Vytis ordeņa I šķiras 3. pakāpe ar krustu (1928),
- Lietuvas 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa (1928),
- Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira (1935),
- Igaunijas Ērgļu krusts, III šķira (Kotkarist, 1936),
- Polijas Polonia Restituta III šķira (1937)
- Latvijas kara ministra ģenerāļa Mārtiņa Vācieša, Tehniskās divīzijas komandiera ģenerāļa Jāņa Kureļa, pulka komandiera un citu augstu militārpersonu pateicības.[2]
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Juris Ekšteins. "Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā". Arhivēts 2014. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Avīze 2007. gada 29. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 I. Cālīte. «Aknīstes novads – triju valstu aviācijas pionieru dzimtene (II)». Aknīstes novada vēstis (Aknīstes novada dome), 2018. 13. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-05. Skatīts: 2020-11-16.