Atlantijas pelamīda
Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.[1] Sastopama Atlantijas okeāna baseinā.[2] Atlantijas pelamīda ir vērtīgs zvejas objekts, īpaši Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Ziemeļeiropā saimnieciskas nozīmes nav.[3][4]
| Atlantijas pelamīda Sarda sarda (Bloch, 1793) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Makreļveidīgās (Scombriformes) |
| Dzimta | Makreļu dzimta (Scombridae) |
| Cilts | Pelamīdu cilts (Sardini) |
| Ģints | Pelamīdas (Sarda) |
| Suga | Atlantijas pelamīda (Sarda sarda) |
 Atlantijas pelamīda Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Atlantijas pelamīda sastopama Atlantijas okeāna mērenajos un tropiskajos ūdeņos.[3] Austrumdaļā izplatīta, sākot ar Norvēģiju un beidzot ar Dienvidāfriku, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot. Rietumdaļā pie Amerikas krastiem sastopama no Jaunskotijas (Kanādā) līdz Floridai (ASV), Meksikas līci ieskaitot. Lielākajā daļā Karību jūras nav sastopama, tad salīdzinoši īsāka izplatības areāla josla turpinās pie Kolumbijas un Venecuēlas krastiem. Areāls pēc tam atsākas uz dienvidiem aiz Amazones grīvas un turpinās līdz Argentīnas ziemeļiem.[2][4]
Baltijas jūrā
labot šo sadaļuBarošanās periodā Atlantijas pelamīda Ziemeļeiropā pie Skandināvijas krastiem atceļo samērā regulāri. Dāņu šaurumos parasti ienāk laikā no jūnija līdz septembrim, kad ūdens temperatūra ir virs 14 °C. Baltijas jūras austrumdaļā noķerta vienu reizi — 1938. gadā pie Kustavi, Somijā.[3]
Izskats
labot šo sadaļu
Atlantijas pelamīda ir vidēja izmēra vai liela zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru. Ķermeņa garums līdz 91 cm, svars līdz 11 kg. Parasti gan Atlantijas pelamīda ir apmēram 50 cm gara ar svaru ap 2 kg.[2][3][4] Mute liela ar zobiem. Augšžoklis sasniedz vai nedaudz pārsniedz acs ārējo malu. Uz muguras divas spuras, kas savstarpēji satuvinātas. Pirmā muguras spura gara ar 20—23 asiem stariem, otrā spura ar 15—18 mīkstiem stariem. Aiz otrās muguras spuras 7—9 trīsstūrveida spuriņu rinda, bet aiz anālās 6—8 spuriņas. Anālai spurai 14—17 mīksti stari. Uz astes stumbra labi attīstīts sānu ķīlis starp diviem mazākiem ķīļiem. Sānu līnija viļņaina. Ķermeni sedz sīkas zvīņas. Mugura un sānu augšpuse metāliski zila ar 5—11 tumšām, slīpām svītrām, sānu apakšpuse sudrabaini dzeltena.[2][3]
Īpašības
labot šo sadaļuAtlantijas pelamīda ir pelaģiska jūras zivs. Galvenokārt uzturas baros jūras virsējos slāņos, arī piekrastē. Mēdz ieiet lielu upju grīvās. Ātra peldētāja, veic garas barošanās migrācijas.[2][3] Spēj piemēroties dažādām ūdens temperatūrām, no 12 °C līdz 27 °C ar ūdens sāļumu 14—39 PSV.[2]
Barība
labot šo sadaļuAtlantijas pelamīda ir plēsīga un barojas ar nelielām zivīm, galvenokārt medī baros dzīvojošās zivis, arī bezmugurkaulniekus (piemēram, kalmārus, garneles). Var norīt salīdzinoši lielu upuri.[2][3] Novērots kanibālisms, gan pieaugušās, gan jaunās zivis uzbrūk mazākām Atlantijas pelamīdām.[2][4]
Vairošanās
labot šo sadaļuNārstošanas sezona atkarībā no izplatības areāla ir ļoti dažāda. Piemēram, Vidusjūrā galvenokārt nārsto no maija līdz jūlijam, pie Alžīrijas krastiem no marta līdz maijam; okeāna austrumdaļā no decembra līdz jūnijam, bet pie Marokas krastiem no jūnija līdz jūlijam; okeāna ziemeļrietumos nārsto jūnijā un jūlijā.[4] Ikri un kāpuri pelaģiski. Var sasniegt 5 gadu vecumu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Fish Base: Genus: Sarda
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «Fisf Base: Sarda sarda (Bloch, 1793) Atlantic bonito». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. februārī. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Latvijas Daba: Pelamida
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 FAO: Sarda sarda (Bloch, 1793)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IUCN: Atlantic Bonito
- Marine Species: Atlantic bonito (Sarda sarda) Arhivēts 2017. gada 20. jūnijā, Wayback Machine vietnē.