Makreļu dzimta
Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļveidīgo zivju kārtas (Scombriformes) dzimtām. Šajā dzimtā ir 51 mūsdienās dzīvojoša suga, kas tiek iedalītas 15 ģintīs un 2 apakšdzimtās. Gandrīz visas ģintis, izņemot vienu — tauriņmakreles (Gasterochisma), tiek sistematizētas makreļu apakšdzimtā (Scombrinae).[1] Pazīstamākās šajā dzimtā ir makreles, tunzivis un pelamīdas. Tās sastopamas gandrīz visos pasaules okeānos; gan tropiskajās jūrās, gan mērenos un vēsos ūdeņos. Mazākās sugas mājo seklākās piekrastes jūrās, bet lielās sugas atklātā okeānā.[2]
| Makreļu dzimta Scombridae (Rafinesque, 1815) | |
|---|---|
 Āfrikas makrele (Scomber colias) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Kārta | Makreļveidīgās (Scombriformes) |
| Dzimta | Makreļu dzimta (Scombridae) |
| Iedalījums | |
| |
 Makreļu dzimta Vikikrātuvē | |
Baltijas jūrā ir novērotas Atlantijas makreles (Scomber scombrus) un Atlantijas pelamīdas (Sarda sarda). Pēdējā Baltijas jūrā noķerta tikai vienu reizi 1938. gadā,[3] bet Atlantijas makrele vairākkārt konstatēta arī Somu un Rīgas līčos.[4]
Izskats
labot šo sadaļu
Makreļu dzimtas zivis var būt dažādos lielumos. Mazākā ir salu makrele (Rastrelliger faughni), kuras ķermenis ir apmēram 20 cm garš.[5] Lielākā ir zilā tunzivs (Thunnus thynnus), kuras ķermeņa garums var sasniegt 4,58 m.[6] Visām sugām ir raksturīgi slaidi, vārpstveida ķermeņi. Tām ir konsuveidīgas galvas ar smailu purnu, lielas mutes un asi, spēcīgi zobi. Arī mēle var būt asa, klāta ar zobiem.[2] Tām ir divas muguras spuras, no kurām priekšējā, aso staru spura parasti ir īsa un labi nodalīta no aizmugurējās (otrās) spuras. Makreļu sugām ir rinda ar sīkām spuriņām (5—10) aiz otrās muguras spuras un anālās spuras.[2] Astes spurai ir divas, labi nodalītas daļas ar spēcīgiem astes spuras stariem. Astes pamatne ir izteikti sašaurināta un slaida. Ķermeni sedz vidēji lielas vai maza izmēra zvīņas, dažām sugām aiz galvas un ap krūšu spurām ir lielas, biezas zvīņas.[2]
Īpašības
labot šo sadaļuPateicoties saviem slaidajiem, plūdlīnijās veidotajiem ķermeņiem, makreļu sugas ir ļoti ātras. Dažas sugas, īpaši tunzivis ir daļēji endotermiskas - tās uzņem siltumu un to asinis ir salīdzinoši siltas, līdz ar to tās kļūst ļoti kustīgas un īpaši ātras. Otra adaptācija, kas nodrošina ātrumu, ir liels sarkano muskuļšķiedru apjoms, kas nodrošina spēju ilgstošai, enerģiskai aktivitātei. Visātrākās makreļu dzimtas zivis ir svītrainās makreles jeb vahu (Acanthocybium solandri) un dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares). Abas sugas spēj sasniegt ātrumu 75 km/h.[7][8] Makreļu dzimtas zivis ir plēsīgas un atkarībā no sugas barojas ar citu sugu zivīm, kalmāriem un vēžveidīgajiem.
Sistemātika
labot šo sadaļu
Makreļu dzimta (Scombridae)
- Makreļu apakšdzimta (Scombrinae)
- Makreļu cilts (Scombrini)
- Indijas makreles (Rastrelliger)
- Makreles (Scomber)
- Pelamīdu cilts (Sardini)
- Baltās tunzivis (Gymnosarda)
- Pelamīdas (Sarda)
- Svītrainās pelamīdas (Cybiosarda)
- Vienkrāsu pelamīdas (Orcynopsis)
- Spāņu makreļu cilts (Scomberomorini)
- Haizivjmakreles (Grammatorcynus)
- Spāņu makreles (Scomberomorus)
- Svītrainās makreles (Acanthocybium)
- Tunzivju cilts (Thunnini)
- Fregates makreļtunzivis (Auxis)
- Makreļtunzivis (Euthynnus)
- Slaidie tunči (Allothunnus)
- Svītrainās tunzivis (Katsuwonus)
- Tunzivis (Thunnus)
- Makreļu cilts (Scombrini)
- Tauriņmakreļu apakšdzimta (Gasterochismatinae)
- Tauriņmakreles (Gasterochisma)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ITIS: Scombridae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Scombridae[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas daba: Pelamida
- ↑ «Latvijas daba: Makrele». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 25. septembrī.
- ↑ Rastrelliger faughni Matsui, 1967
- ↑ Thunnus thynnus (Linnaeus, 1758)
- ↑ Direct measurement of swimming speeds and depth of blue marlin
- ↑ Johnson, G.D. & Gill, A.C. (1998). Paxton, J.R. & Eschmeyer, W.N., ed. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. p. 190. ISBN 0-12-547665-5.