Atvērt galveno izvēlni

Evaņģēlijs

Jaunās Derības pirmās četras grāmatas; katra no šīm grāmatām; teksta fragments no šīm grāmatām

Evaņģēlijs (sengrieķu: εὐαγγέλιον, euangelion; eu- — ‘labā’, -angelion — ‘vēsts’) ir vēstījums par Jēzus Kristus un viņa apustuļu dzīvi, par cilvēku glābšanas ceļu caur Kristu. Parasti ar šo vārdu saprot Jaunās Derības četrus kanoniskos evaņģēlijus — Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēliju, kuri sarakstīti laikā starp m.ē. 65. un 80. gadu. Evaņģēliju autori tiek dēvēti par evaņģēlistiem. Senajā Grieķijā par evaņģēlistiem sauca cilvēkus, kuri nesa labas vēstis. Pirmie trīs kanoniskie evaņģēliji tiek dēvēti par sinoptiskajiem evaņģēlijiem, jo stāstījums tajos ir līdzīgs. Ceturtajā, Jāņa evaņģēlijā, Jēzus tiek attēlots atšķirīgs. Kristietības pirmsākumos izplatījās arī citi, vēlāk sarakstīti evaņģēliji, kuri dažādu iemeslu dēļ netika iekļauti Jaunajā Derībā. Bībelē vārds ‘evaņģēlijs’ minēts 99 reizes.[1]

Kanoniskie evaņģēlijiLabot

Pie kanoniskajiem evaņģēlijiem pieder Mateja, Marka, Lūkas evaņģēliji un Jāņa evaņģēliji. Pirmos trīs dēvē arī par sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, jo tajos ir daudz paralēlu notikumu un aprakstu. Ceturtajā, Jāņa evaņģēlijā Jēzus Kristus tiek attēlots atšķirīgs, tas būtiski atšķiras gan pēc koncepcijas, gan pēc satura. Pirmie trīs evaņģēliji vienā krājumā parādījās ap 150. gadu.[2] Viens no pirmajiem, kas aizstāvēja uzskatu par četru evaņģēliju kanonu, bija Lionas bīskaps Irenejs (ap 185. gadu). Šo kanonu apstiprināja baznīcas koncils — Hiponas koncils 393. gadā.

Šobrīd dominē uzskats, ka vecākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem ir Marka evaņģēlijs, savukārt Mateja un Lūkas evaņģēliji sastāv no šī evaņģēlija fragmentiem, kā arī fragmentiem no kāda kopīga avota, kurš zudis vēstures gaitā. Jāņa evaņģēlijs ticis sarakstīts pēdējais. Tiek uzskatīts, ka kanoniskie evaņģēliji tika sarakstīti grieķu valodā.

Evaņģēliju satursLabot

Evaņģēlijos ir aprakstīta Jēzus Kristus dzimšana, dzīve, nāve, augšāmcelšanās, kā arī sprediķi un pamācības. Katrā no evaņģēlijiem tā autori ir aprakstījuši Jēzus Kristus dzīvi no skatupunkta, kas viņiem ir licies svarīgākais. Daļa no notikumiem ir minēti tikai vienā no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, bet nav minēti citos. Evaņģēlijos minētie notikumi Jēzus Kristus dzīvē daudzās valstīs, it īpaši valstīs, kurās dominē kristietība, mūsdienās tiek atzīmēti ar svētkiem, piemēram, Jēzus Kristus dzimšana tiek saistīta ar Ziemassvētkiem, bet nāve un augšāmcelšanās ar Lieldienām.

Evaņģēliju autoriLabot

Pēc vairāku pētnieku domām nevar viennozīmīgi pateikt, ka katru no konkrētajiem evaņģēlijiem būtu rakstījis kāds noteikts cilvēks.[3] Tradicionāli par evaņģēliju rakstītājiem tiek uzskatīt Matejs, Marks, Lūka un Jānis.

Toma evaņģēlijsLabot

Pamatraksts: Toma evaņģēlijs

1945. gadā Naghammādī, Ēģiptē, tika atrasts manuskripts, kas vēlāk tika nosaukts par Toma evaņģēliju Tas ir strīdīgs nekanonisks kristiešu evaņģēlijs. Pētnieki apgalvo, ka agrīnais gnosticiskais manuskripts ir ievērojama liecība par pirmām kristiešu kopienām, par mutvārdu tradīcijām un par Jēzus Kristus teicieniem, kas nav sastopamas kanoniskajos evaņģēlijos.[4] Spriests, ka raksts noslēpts, jo uzzināts par Aleksandrijas bīskapa Atanasija 367. gada vēstuli, kurā kristiešiem noteikts stingrs kanons laikos, kad katoļu "baznīctēvi" vērsās pret gnosticismu, ķecerību un hellēnistu filozofu skolām.[5]

AtsaucesLabot

  1. «Kas ir evaņģēlijs?». Prieka Vēsts. Skatīts: 2019. gada 22. janvārī.
  2. Kristietības vēsture. Rīga : Zvaigzne ABC. 2005. 134. lpp. ISBN 9984-22-821-5.
  3. Harris, Stephen L. Understanding the Bible. Palo Alto : Mayfield, 1985.
  4. Raksts par Toma evaņģēlija datēšanu (latviski)[novecojusi saite]
  5. Katoļu baznīctēvu raksti (angliski)

Ārējās saitesLabot