Arnolds Šiņķis
Arnolds Šiņķis (1918 — 1979) bija latviešu karavīrs un literāts.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Biogrāfija
labot šo sadaļuArnolds Šiņķis dzimis 1918. gada 20. septembrī Bauskas apriņķa, Misas pagasta Slūgu mājās, kalpa ģimenē. 1926. gadā uzsācis skolas gaitas 1.Iecavas pamatskolā, kuru absolvējis 1932. gadā. Skolas gados aktīvi darbojies Mazpulku un Skautu organizācijās. Pēc skolas beigšanas strādājis tēva rentētajās saimniecībās. Piedalījies Iecavas riteņbraucēju biedrības izveidē.
1939. gadā uzsācis obligāto karadienestu Latvijas armijā Auto tanku pulkā. Dienesta laikā piedzīvojis Latvijas okupāciju un Latvijas armijas pārveidošanu par 24.teritoriālo korpusu. Dienestu Latvijas armijā beidzis virsseržanta pakāpē. 1941. gadā pēc Vācijas uzbrukuma PSRS, 24. teritoriālais korpuss atkāpjas Latvijas austrumu robežas virzienā, kur tiek paziņots par tā izformēšanu. Daļa karavīru turpina atkāpties aiz Latvijas robežām, bet daļa pamet vienību un dodas mājup. Arī Arnolds Šiņķis 1941. gada augustā atgriežas Iecavā. Turpinājis strādāt tēva saimniecībā. 1941. gada decembrī apprecas ar Elvīru Mildu Hercbergu.
1943. gadā mobilizēts Latviešu leģionā. Dienējis leģiona 19. divīzijā, 44. ieroču grenadieru pulkā, kā vada komandieris. Piedalījies kaujās Ilmeņa ezera apkārtnē, pie Neveles un Opočkas. Pēc atkāpšanās uz Latvijas teritoriju piedalījies kaujās Siguldas pozīcijās (Mores kauja) un arī Kurzemes cietoksnī. Vairākas reizes ievainots un apbalvots. Ārstējies Kauņas kara hospitālī un Vācijā. 1945. gada februārī atceļā no hospitāļa uz fronti Kurzemē, nokļuvis Drēzdenē, sabiedroto uzlidojuma laikā.[1] Tika pilnībā nopostītā lielākā daļa pilsētas. 1945. gada 14. aprīlī, pēc smaga ievainojuma, transportēts ārstēšanai uz Vāciju.
Pēc Vācijas kapitulācijas un izveseļošanās nosūtīts lauku darbos Ziemeļvācijā, lai palīdzētu siena sagādē. Pēc tam pārcelts uz karagūstekņu nometni Beļģijā. Piedalījies drupu novākšanā un namu celtniecībā. 1946. gadā pārvietots atpakaļ uz Vāciju. Pēc atbrīvošanas no gūsta 1948. gadā ieradies Lielbritānijā, kur strādājis dažādus darbus un aktīvi izglītojies. Aktīvi izmantojis pieaugušo izglītības programmas un dzīvojot Stretfordā apguvis vairākus humanitārus kursus un vingrinājies glezniecībā un žurnālistikā. 1952. gadā pārceļas uz Kanādu. No sākuma dzīvo un strādā Toronto, bet kopš 1954. gada netālajā Sadberijas pilsētā. Līdz mūža beigām strādājis par brigadieri Niķeļa raktuvēs. Īsu laiku bijis laikraksta Latvija Amerikā līdzstrādnieks. Brīvajā laikā aktīvi gleznojis un nodevies rakstniecībai. Plašāk zināms ar savu atmiņās balstīto grāmatu Kurzemes cietoksnis, kurā tēlotas 19.divīzijas cīņas Latvijā no 1944. gada vasaras līdz kara beigām. Strādājis arī pie triloģijas par 19.divīzijas cīņām Latgalē un Vidzemē.[1] Arnolds Šiņķis miris 1979. gada, 23. martā savās mājās Sadberijā. Apbedīts Amerikas Latviešu invalīdu veterānu centra brāļu kapos Katskiļu kalnos, Ņujorkā.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Kurzemes cietoksnis 1954. (Latvijā izdots 1998. gadā).