Skautu kustība
Skautu kustība (angļu: Scout Movement) ir visu pasauli aptveroša jauniešu kustība, kuras mērķis ir bērniem un jauniešiem attīstīt fiziskās iemaņas, prātu un pacelt garīgo vērtību skalu. Skautu kustību 1907. gadā dibināja Britu armijas ģenerālleitnants Roberts Beidens-Pauels. Viņš sarīkoja pirmo skautu nometni Anglijai piederošajā Braunsijas salā (Brownsea Island). Līdzīga kustība meitenēm - gaidas (Girl Guides) tika izveidota 1910. gadā, taču 1909. gadā uz pirmo skautu sagaitu pulcējās vairākas meitenes, kas uzskatāmas par pirmajām gaidām.
Latvijas Republikā starpkaru posmā skautu organizāciju izveidojis un vadījis atvaļinātais ģenerālis Kārlis Goppers.
Skautu kustība Latvijā Labot
Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā, atrazdamies bēgļu gaitās Krievijā, iepazinās ar skautisma idejām. Jauniešiem atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāka savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos.
1920. gada 13. septembrī atzīto pasaules skautu organizāciju sarakstā ir arī Latvijas vārds.
1921. gada 6. aprīlī tika reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Maijā notika LSCO biedru sapulce, kurā tika ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kurš vēlāk kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustība Latvijā strauji attīstījās. Līdz 1940. gadam Latvijā bija notikušas 4. Lielās nometnes, 1933. gadā Latvijā viesojās Roberts Beidens-Pauels, un kā atzinību par savu darbu viņš saņēma 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1938. gadā notika skautisma 20 gadu jubilejas parāde, kurā piedalījās 2400 skautu. Pēc 1938. gada datiem Latvijā darbojās 205 skautu vienības, organizācijā kopumā bija 8114 dalībnieki.
No 1925. līdz 1940. gadam Latvijas Skautu centrālā organizācija izdeva savu žurnālu "Ugunskurs". 1926.-1936. gadā žurnāla atbildīgais redaktors bija Edgars Dunsdorfs.
Latvijas Skautu centrālā organizācija vismaz līdz 1935. gadam bija vienīgā organizācija, kuras karogā bija Latvijas lielais ģerbonis, bet otrā puse bija valsts krāsās ar LSCO agrāko ģerboni vidū.[1]
1940. gadā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, skautu organizācija tika likvidēta. Tiks apcietināti un nošauti skautu prezidents ģen. Goppers un vad. Teodors Baltpurviņš. Daudzi skauti un vadītāji tika apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.
1945. gadā latviešu skauti atjaunoja savu darbību trimdā — zemēs, kurās kara beigās nonāca daudzi latvieši. Sākumā latviešu skauti darbojās Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Latviešiem izceļojot tālāk pasaulē, skautu vienības radās arī citās valstīs — Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajās valstīs joprojām darbojas latviešu skautu vienības. Sākoties Atmodai, Latvijā atdzima arī skautisma idejas, izveidojās Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdzēja latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši savu darbību visus garos okupācijas gadus savās mītnes zemēs.
1990. gadā, apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām, tika izveidota Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO).
1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā (WOSM).
1998. gadā tika izveidota Eiropas skautu un gaidu organizācija.
2008. gadā tika izveidota Latvijas Kristīgo skautu (LKS) organizācija.
2012. gadā LKS tika uzņemta par pilntiesīgu Pasaules neatkarīgo skautu federācijas (World Federation of Independent Scouts — WFIS) biedru.
2017. gadā tika svinēta latviešu skautisma simtgade. Atzīmējot šo notikumu, tika izdota grāmata "Ziemciešu Cilts" par latviešu skautisma vēsturi un no 6. līdz 12. augustam tika organizēta nometne "Simtgades ugunskurs". Nometnē piedalījās 450 dalībnieki no LSGCO, LKS un latviešu diasporas ārzemēs (Amerika, Austrālija, Kanāda un Francija).
Skautu organizācijas Latvijā Labot
Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija Labot
Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija tika izveidota 1990. gadā, apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām.
1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā[2] (WOSM). Oficiālo atzīšanas rakstu organizācija saņēmusi 1996. gadā Pasaules skautu konferencē Oslo, Norvēģijā.
LSGCO vienības Labot
| Vienības nr. | Pilsēta |
|---|---|
| 98. skautu un gaidu vienība | Carnikava |
| 14. skautu vienība | Jelgava |
| 19. gaidu vienība | Ķegums |
| 6. skautu vienība | Ķegums |
| 38. skautu un gaidu vienība | Kocēni |
| 29. gaidu vienība | Ogre |
| 139. skautu vienība | Ogre |
| 5. skautu un gaidu vienība | Ogresgals |
| 85.skautu un gaidu vienība | Rēzekne |
| 49. skautu vienība | Rīga |
| 66.skautu un gaidu vienība | Rīga |
| 141. skautu un gaidu vienība | Rīga |
| 1. skautu vienība | Rīga |
| 1. gaidu vienība | Rīga |
| 2. skautu un gaidu vienība | Rīga |
| 155. skautu vienība | Rīga |
| 12. skautu un gaidu vienība | Tukums |
| 45. gaidu vienība | Vabole |
| 4. skautu vienība | Valmiera |
| 28. gaidu vienība | Variņi |
| 16. skautu vienība | Variņi |
| 83. skautu un gaidu vienība | Sigulda |
Latvijas Kristīgo skautu organizācija Labot
Organizācija Latvijas Kristīgie skauti (LKS) ir dibināta 2008. gada 30. decembrī. LKS ir apvienojušās skautu vienības, kuras vēlas savā darbībā balstīties uz kristīgās ticības pamatiem un klasiskajām skautisma tradīcijām.
2012. gada janvārī Madridē, Spānijā, Pasaules neatkarīgo skautu federācijas (The World Federation of Independent Scouts — WFIS) ģenerālās asamblejas laikā LKS tika uzņemta par pilntiesīgu šīs organizācijas biedru.[3]
LKS vienības Labot
| Vienības nr. | Nosaukums | Pilsēta | Biedru skaits | Izveidošanas gads |
|---|---|---|---|---|
| 41. | Mežabrāļi | Jelgava | 7 | |
| 58. | Lammechinus Rex | Kuldīga | 18 | 20.gs.20. gados, atjaunota 1989. gadā |
| 181. | Dobele | 25 | ||
| 8. | Lauvassirds | Ogre | 2010, darbība šobrīd apturēta | |
| 5. | Liepājas Kroņu skauti | Liepāja | 2010, darbība šobrīd apturēta | |
| 4. | Četri vēji | Baldone | 36 | 2010 |
| 2. | Bruņinieki | Rīga, Pestīšanas armija | 10 | 2015 |
| Smiltene | 6 | 2015, kandidāta statusā | ||
| Saucēja balss | Rīga, Sv. Jāņa draudze | 9 | 2016, kandidāta statusā | |
| 3. | Mežaparks | Rīga, Mežaparka draudze | 6 | 2016 |
Lielākās nometnes Labot
| Gads | Nosaukums | Vieta | Dalībnieku skaits |
|---|---|---|---|
| 2016 | Mazskautu simtgadei veltīta nometne "Džungļu taka" | Baldone | 76 |
| 2015 | 2. Lielā sagaita, "Klintene" | Jelgava | 72 |
| 2010 | 1. Lielā sagaita | Kuldīga, Tigava | 60 |
Katoļu skautu organizācija jeb "Eiropas skauti un gaidas" Labot
Kustība īsteno klasisko skautisma pedagoğiju, integrējot tajā garīgo audzināšanu atbilstoši katoliskās Baznīcas tradīcijai. Organizācija ir dibināta 1998. gadā, oficiāli reğistrēta LR Uzņēmumu reğistrā 2002. gada 2. aprīlī.
"Eiropas skauti un gaidas" ir daļa no starptautiskās "Eiropas skautu un gaidu federācijas", kurā apvienotas skautu organizācijas no 15 Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm.
Atsauces Labot
- ↑ Latvijas skautu centrālās organizācijas mēnešraksts "Ugunskurs" 1935. Nr.10
- ↑ «European Region». www.scout.org.
- ↑ http://www.wfis-europe.org
Ārējās saites Labot
- Latvijas Skautu un gaidu centralā organizācija
- Latvijas Kristīgie skauti Archived 2017. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Eiropas skauti un gaidas[novecojusi saite]
- The World Federation of Independent Scouts — Europe
- The World Federation of Independent Scouts — world council
- World Organization of the Scout Movement
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |