Argentīnas Antarktīda
Argentīnas Antarktīda (spāņu: Antártida Argentina) ir Argentīnas pretenzija Antarktikā, kas oficiāli veido Ugunszemes, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu provinces distriktu. Daļēji pārklājas ar Apvienotās Karalistes un Čīles pretenzijām. Teritoriju ierobežo 60° dienvidu paralēle un 25° un 74° rietumu garuma meridiāni. Teritorija aptver Antarktīdas pussalu, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas, kā arī lielāko daļu Ronnes šelfa ledāja.
| Provincia de Tierra del Fuego, Antártida e Islas del Atlántico Sur Antártida Argentina |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Ušvaja (Ugunszemē) | |||||
| Lielākā pilsēta | Eduardofreja (Čīle) | |||||
| Valsts valodas | spāņu | |||||
| Argentīnas pretenzija Antarktikā | ||||||
| - | Nodibināta | 1908.g. 21. jūlijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 965 597 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008. gadā | 165 - 300 | ||||
| Laika josla | (UTC-2) | |||||
Vēsture
labot šo sadaļuArgentīniešu izpēte Antarktīdā tika aizsākta 19. gs. sākumā. Pirmais argentīnietis, kurš nokļuva šajā kontinentā, bija zviedru Oto Nordenšelda vadītās antarktiskās ekspedīcijas dalībnieks Hosē Marija Sovrals. 1903. gadā Dienvidorkneju salās tika nodibināta pirmā patstāvīgā polārstacija Orkadasa, kas ir vecākā nepārtraukti funkcionējošā polārstacija Antarktikā. Dienvidpolu argentīnieši pirmoreiz sasniedz 1965. gadā operācijas Operación 90 laikā.
Polārstacijas
labot šo sadaļuArgentīnai Antarktīdā un subantarktiskajās salās ir vislielākais skaits polārstaciju. Lielākās no tām ir Esperansa un Marambio, kurās kopā ir ap 70 būvju un personāla skaits variējas no 110 ziemā līdz 250 vasarā. Polārstaciju darbību koordinē 1951. gadā dibinātais Argentīnas Antarktikas institūts un pētniecības un apgādes funkcijas nodrošina vairāki speciāli kuģi: Puerto Deseado, Suboficial Castillo un Almirante Irizar, kā arī C-130 Hercules and DHC-6 Twin Otter lidmašīnas.
Pastāvīgās stacijas
labot šo sadaļu- Belgrano II (77°52′S 34°37′W / 77.867°S 34.617°W) (kopš 1979. g.) Kotsa Zemē, vistālākā uz dienvidiem,
- Esperansa (63°24′S 57°00′W / 63.400°S 57.000°W) (kopš 1952. g.). Antarktīdas pussalas ziemeļos; skola, tūrisma infrastruktūra,
- Hubani (62°14′S 58°40′W / 62.233°S 58.667°W) Karaļa Džordža salā,
- Marambio (64°14′S 56°37′W / 64.233°S 56.617°W) Sīmora salā; lidlauks,
- Orkadasa (60°44′S 44°44′W / 60.733°S 44.733°W) (kopš 1903. g.) Dienvidorkneju salās,
- Sanmartina (68°08′S 67°06′W / 68.133°S 67.100°W) (kopš 1951. g.) Faljēra krastā.
Vasaras (sezonālās)
labot šo sadaļu- Kamara (1957) 62°02′S 58°42′W / 62.033°S 58.700°W, Livingstona sala,
- Desepsjona (1948) 62°52′S 60°43′W / 62.867°S 60.717°W, Disepšena,
- Petrela (1967) 63°28′S 56°17′W / 63.467°S 56.283°W Dandī sala,
- Primavera (1977) 64°09′S 60°57′W / 64.150°S 60.950°W, Danko krasts,
- Melhiora (1947) 64°20′S 62°59′W / 64.333°S 62.983°W Pālmera arhipelāgs,
- Brauna (1951) 64°53′S 62°53′W / 64.883°S 62.883°W, Danko krasts,
- Matjenso (1961) 64°58′S 60°04′W / 64.967°S 60.067°W, Larsena nunataks.
Ārējās saites
labot šo sadaļu