Faljēra krasts
Faljēra krasts (franču: Côte de Fallières, angļu: Fallières Coast, spāņu: Costa Fallières) ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes dienvidrietumos gar Margeritas līci. Stiepjas no Džeremija raga dienvidos līdz Buržuā fjordam ziemeļos. Dienvidos robežojas ar Pālmera Zemes Raimila krastu, ziemeļos — ar Lubē krastu. Krasta kopējais garums ir ap 260 km. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu, piekrastē daudz klinšainu salu, no kurām lielākā — Purkuapā sala — ir krasta ziemeļdaļā. Krasta dienviddaļā plašu līci aizņem Vordija šelfa ledājs.
Krastu pirmā pētīja franču ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un krastu nosauca par godu tā laika Francijas prezidentam Armānam Faljēram.[1] Piekrastes saliņās tuvu kontinenta krastam ir ierīkotas britu/amerikāņu Īstbeisas (1939—1975; tagad vēstures piemineklis), argentīniešu Sanmartinas (1951) un britu Horsšūailendas (1955—1960; tagad vēstures piemineklis un tūrisma objekts) polārstacijas.