Pālmera arhipelāgs (franču: Archipel Palmer, angļu: Palmer Archipelago, spāņu: Archipiélago Palmer) ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā. Stiepjas 256 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā gar Deivisa un Danko krastiem. No Deivisa krasta arhipelāgu (Triniti salu) atdala Orleānas šaurums ziemeļdaļā, no Greiema krasta — Žerlaša šaurums vidusdaļā un no Vilhelma arhipelāgaBismarka šaurums dienviddaļā. Lielākās salas ir Anvera un Brabanta. Vistālāk ziemeļaustrumos atrodas Taueras sala, vistālāk dienvidos — Vīnkes sala un vairākas nelielas saliņas. Augstākā virsotne ir 2825 m augstais Fransē kalns Anveras salā.[1]

Pālmera arhipelāgs
Pālmera arhipelāgs (Antarktīda)
Pālmera arhipelāgs
Pālmera arhipelāgs
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 64°15′0″S 62°50′0″W / 64.25000°S 62.83333°W / -64.25000; -62.83333Koordinātas: 64°15′0″S 62°50′0″W / 64.25000°S 62.83333°W / -64.25000; -62.83333
Galvenās salas Anvera, Brabanta
Garums 256 km
Augstākais kalns Fransē kalns
2825 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda,
Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Pālmera arhipelāgs Vikikrātuvē

Arhipelāga ziemeļdaļu kopā ar Triniti pussalas ziemeļu piekrasti 1820. gada 17. novembrī atklāja amerikāņu vaļu mednieka Natenjela Pālmera ekspedīcija un apvidu vēlāk nosauca viņa vārdā par Pālmera Zemi. 1873.—1874. gadu Vācijas antarktiskā ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā atklāja Bismarka šaurumu, noteica, ka līdz šim par cietzemes daļu uzskatītās zemes ir salas un nosauca tās par Dirka Gerrica arhipelāgu (Dirck Gherritz-Archipels) par godu jūrasbraucējam Dirkam Gerricam Pompam. Gerrics 1599. gada septembrī ar kuģi De Blyde Boodschap apkuģoja Hornas ragu un vētras laikā ticis aiznests uz dienvidiem, kur pie 64° dienvidu platuma novērojis kalnu virsotnes un atklāto zemi nosaucis par Gerrica Zemi.[2] Beļģu antarktiskā ekspedīcija Adriena Žerlaša vadībā 1898. gada janvārī atklāja Žerlaša šaurumu, aptuveni nokartēja arhipelāga salu austrumu krastus un arhipelāgu nodēvēja apvidus pirmatklājēja Pālmera vārdā. [3]

Vīnkes salas ziemeļu piekrastē Lokruā līcī kopš 1911. gada darbojās vaļu mednieku bāze. Vēlāk šī dabīgā osta tika izmantota operācijas “Tabarin” laikā. Arhipelāga salās darbojas vairākas polārstacijas: britu Portlokruā (1944—1962; 1996–) un Anverailenda (1955—1973), argentīniešu Melhiora (1947), čīliešu Jelčo (1962) un amerikāņu Pālmera (1968).