Apvienotās Karalistes lielpilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā iekļautas Apvienotās Karalistes lielpilsētas (angļu: city, velsiešu: dinas, skotu gēlu: baile-mòr, īru: chathair) – apdzīvotās vietas, kurām lielpilsētas statuss piešķirts ar karalisko hartu vai patenta vēstuli. Lielpilsētas statuss dod apdzīvotajai vietai vai administratīvajai vienībai prestižu, bet nedod nekādas papildus privilēģijas.
2020. gadā Apvienotajā Karalistē bija 76 lielpilsētas, no tām 55 – Anglijā, astoņas – Skotijā, septiņas – Velsā un sešas – Ziemeļīrijā. Lielpilsētas statuss ir arī piecām apdzīvotajām vietām aizjūras un kroņa teritorijās – pa vienai Gibraltārā, Menā, Folklenda Salās, Bermudā un Svētās Helēnas salā. 28 no šīm lielpilsētām Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā pilsētas galva ir lordmērs[1] (Lord Mayor), bet četrām Skotijā – lords provosts (Lord Provost) – tituli, ko piešķir ar speciālu karaļa patenta vēstuli.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuSenākās lielpilsētas Britānijā bija romiešu civitas – nocietinātas apmetnes pakļauto ķeltu cilšu galveno pilsētu vietās; tikai neliela daļa, kā Bāta, bija pašu romiešu no jauna būvētas pilsētas. Vismaz 26 no mūsdienu Anglijas un Velsas lielpilsētām cēlušās romiešu laikā. No latīņu civitas cēlies arī angļu valodas vārds city.
Sākotnēji lielpilsētas tituls bija neformāls un līdz pat 20. gadsimtam karaliskās hartas šo statusu lielākotiesnevis piešķīra, bet atzina. Vispārpieņemts kritērijs lielpilsētas statusam bija katedrāles esamība pilsētā; sevišķi tas nostiprinājās angļu reformācijas laikā, kad karalis Henrijs VIII 1540. gados piešķīra patentu vēstules sešām jaunām Anglijas Baznīcas diecēzēm. Starp 16. un 19. gadsimtu neradās jaunas lielpilsētas, līdz 19. gadsimta pirmajā pusē rūpnieciskajā revolūcijā urbanizētajos apvidos tika izveidotas divas jaunas diecēzes – Ripona un Mančestra, kas arī tika atzītas par lielpilsētām. Šīs senākās lielpilsētas tradicionāli tiek dēvētas par katedrāles lielpilsētām.
19. gadsimta otrajā pusē lielpilsētas statusa piešķiršana kļuva formalizētāka un katedrāles esamība pilsētā vairs nebija galvenais kritērijs; Belfāsta 1888. gadā kļuva par pirmo lielpilsētu bez katedrāles, kurai šis statuss tika piešķirts. 20. gadsimta sākumā karalis Edvards VII un Home Office ieviesa trīs kritērijus lielpilsētas statusa tīkotājiem: vismaz 300 tūkstoši iedzīvotāju, labs pilsētas pašvaldības sniegums un pretendenta «metropolisks raksturs».[3] Šie kritēriji netika publiskoti un vēlākos laikos bieži pieļautas atkāpes no tiem.[4]
1974. gada 1. aprīlī administratīvajā reformā saskaņā ar 1972. gada Pašvaldību likumu tika faktiski likvidētas visas pašvaldības ar lielpilsētas statusu ārpus Lielās Londonas. Lielākajā daļā gadījumu to vietā izveidotie distrikti un unitārās pašvaldības pārmantoja priekšgājēju statusu pat gadījumos, kad pašvaldība ietvēra ievērojami lielāku teritoriju, nekā tās urbānais centrs, bieži vien iekļaujot citas mazpilsētas un plašas lauku teritorijas. Tikai divos gadījumos pirmsreformas lielpilsētai tās statuss līdz šim (2024) nav atjaunots – Ročesterai Anglijā un Elginai Skotijā.
Kopš administratīvās reformas lielpilsētas statuss no jauna piešķirts 22 apdzīvotām vietām vai administratīvajām vienībām. Statusa piešķiršana lielākoties notiek kampaņveidīgi saistībā ar kādu ievērojamu notikumu. 1977. gadā sakarā ar karalienes Elizabetes II valdīšanas sudraba jubileju tika izskatīti deviņi kandidāti uz lielpilsētas statusu, bet piešķirts tas tika Dārbi. 1992. gadā karalienes valdīšanas 40 gadu jubilejā tika ieviesta inovācija – lielpilsētas statusa pretendentiem vajadzēja iesniegt pieteikumus; rezultātā statusu ieguva Sanderlenda. 2000. gadā sakarā ar Tūkstošgades svinībām lielpilsētas statusu ieguva Braitona un Hova un Vulverhemptona, 2002. gadā sakarā ar karalienes valdīšanas zelta jubileju – Prestona un Ņūporta, 2012. gadā karalienes dimanta jubilejā – Čelmsforda un Sentasafa, bet 2022. gadā karalienes valdīšanas platīna jubilejā no 39 pretendentiem statusu ieguva septiņas pilsētas – Bangora, Kolčestera, Donkastera, Danfērmlina, Miltonkīnza, Sautendonsī un Reksema.
Lielpilsētas statusa īpašnieki
labot šo sadaļuLai arī lielpilsētas statuss tiek piešķirts pilsētai, tā de jure turētājs bieži vien ir pašvaldība, kas iekļauj ievērojami plašāku teritoriju, nekā pilsētas urbānā teritorija.[5] Statusa tvērums var būt arī ievērojami šaurāks, no pilsētas urbānās teritorijas ietverot tikai tās vēsturisko centru. Lielās Londonas gadījumā lielpilsētas statuss atsevišķi ir Londonas Sitijai un Vestminsterai, bet ne Lielās Londonas grāfistei, ne reģionam, ne Lielās Londonas administrācijai šāda statusa nav.
Vairumā gadījumu lielpilsētas statusa de jure turētāji ir pirmā līmeņa pašvaldības – unitārās pašvaldības, metropoels vai nemetropoles distrikti un apgabali (Skotijā). Šādas pašvaldības var iekļaut gan tikai pilsētas urbāno teritoriju (galvenokārt gadījumos, kad par distriktu vai unitāro pašvaldību reorganizēts municipālais boro – Sauthemptona, Eksetera, Vulverhemptona u.c.), gan daudz plašākas teritorijas, kas iekļauj arī citas mazpilsētas un pagastus (distrikts vai unitārā pašvaldība izveidoti, apvienojot vairākas līdz tam pastāvējušās administratīvās vienības vai grāfistes boro – Svonzi, Pīterboro, Kolčestera u.c.).
Gadījumos, kad lielpilsētas statusa turētāji nav pirmā līmeņa pašvaldība, tā īpašnieki ir otrā līmeņa pašvaldības – pagasti vai komūnas (Bangora, Ripona, Ličfīlda u.c.). Ja lielpilsētas statuss ir apdzīvotajai vieta ārpuspagastu teritorijā (unparished area) un tai nav savas pašvaldības, statusa turētājs ir speciāli izveidota juridiska persona – hartas pilnvarnieki (charter trustees; Darema, Kārlaila, Čestera u.c.).
«Mazpilsētas»
labot šo sadaļuVēsturiski, jebkuru apdzīvoto vietu ar hartu, tajā skaitā tirgus tiesības saņēmušās un senos boro, uzskatīja par mazpilsētām (town). Šādu pilsētu dibināšanas process tika reformēts 1835. gadā, kad daudzas apdzīvotās vietas saņēma boro hartas, kas tām deva pilsētas statusu, bet citi boro (rotten boroughs) šīs hartas zaudēja. Pēc 1889. gada reformas rūpnieciskās revolūcijas laikā izaugušajiem jaunajiem urbānajiem centriem piešķīra urbāno distriktu statusu.
1974. gada 1. aprīlī visi pastāvošie municipālie boro un urbānie distrikti tika likvidēti un boro statuss tika reformēts par pilsonisku pagodinājumu pašvaldību distriktiem. Tajā pašā laikā ierobežots skaits bijušo boro un urbāno distriktu kļuva par tā sauktajiem «mantotājpagastiem» (successor parish) ar tiesībām tikt atzītiem par mazpilsētām un saglabāt savas hartas; par mantotājpagastiem kļuva 78 municipālie boro un 221 urbānais distrikts.[6] Tie boro, kas nekļuva par mantotājpagastiem, tika organizēti kā distrikta vai unitārās pašvaldības pārvaldītas ārpuspagastu teritorijas (unparished area), bet varēja saglabāt savas hartas, dibinot speciālas juridiskās personas – hartu pilnvarniekus (charter trustees).
Kopš 1974. gada 1. aprīļa jebkurai Anglijas pagasta padomei ir tiesības pieņemt lēmumu saukties par mazpilsētas (town) padomi, un daudzas kopienas ir izmantojušas šīs tiesības, tostarp arī ārpuspagastu teritorijas, kas saglabāja statusa nepārtrauktību ar hartu pilnvarotajiem.
Lielpilsētu sadalījums starp vēsturiskajām zemēm
labot šo sadaļu| Zeme | Lielpilsētu skaits |
|---|---|
 Anglija |
55 |
 Skotija |
8 |
 Velsa |
7 |
.svg){kind=small} Ziemeļīrija |
6 |
Uzskaitījums
labot šo sadaļuBritu aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos esošās lielpilsētas iekļautas atsevišķā sadaļā.
| Nosaukums | Nosaukums oriģinālvalodā |
Lielpilsētas
statuss kopš |
De jure statusa īpašnieks | Iedzīvotāju skaits | Zeme |
|---|---|---|---|---|---|
| Aberdīna | Aberdeen / Obar Dheathain | 1891 | Aberdīnas padomes apgabals | 224 000 (2022) | Skotija |
| Arma | Armagh / Ard Mhacha | 1994 | Armas, Benbridžas un Kreigevonas distrikts | 16 310 (2021) | Ziemeļīrija |
| Bangora | Bangor | neatminamie laiki | Bangoras komūna | 15 060 (2021) | Velsa |
| Bangora | Bangor / Beannchar | 2022 | Ārdsas un Nortdaunas distrikts | 64 596 (2021) | Ziemeļīrija |
| Bāta | Bath | 1090 (neatminamie laiki) | Bātas hartas pilnvarnieki | 95 043 (2023) | Anglija |
| Belfāsta | Belfast / Béal Feirste | 1888 | Belfāstas boro | 345 418 (2021) | Ziemeļīrija |
| Birmingema | Birmingham | 1889 | Birmingemas metropoles boro | 1 171 467 (2023) | Anglija |
| Bredforda | Bradford | 1897 | Bredfordas metropoles boro | 556 880 (2023) | Anglija |
| Braitona un Hova | Brighton and Hove | 2001 | Braitonas un Hovas unitārā pašvaldība | 278 455 (2023) | Anglija |
| Bristole | Bristol | 1542 | Bristoles unitārā pašvaldība | 482 815 (2023) | Anglija |
| Čelmsforda | Chelmsford | 2012 | Čelmsfordas nemetropoles boro | 185 288 (2023) | Anglija |
| Čestera | Chester | 1541 | Česteras hartas pilnvarnieki[7] | 138 875 (2021) | Anglija |
| Čičestera | Chichester | 1075 (neatminamie laiki) | Čičesteras pagasts | 29 407 (2021) | Anglija |
| Dandī | Dundee / Dùn Dèagh | 1889 | Dandī padomes apgabals | 148 100 (2022) | Skotija |
| Danfērmlina | Dunfermline / Dùn Phàrlain | 2022 | — | 76 210 (2020) | Skotija |
| Darema | Durham | neatminamie laiki | Daremas hartas pilnvarnieki[8] | 126 486 (2021) | Anglija |
| Dārbi | Derby | 1977 | Dārbi unitārā pašvaldība | 265 082 (2023) | Anglija |
| Deri | Derry / Doire | 1604 | Deri un Strabenas distrikts | 85 279 (2021) | Ziemeļīrija |
| Donkastera | Doncaster | 2022 | Donkasteras metropoles boro | 314 252 (2023) | Anglija |
| Edinburga | Edinburgh / Dùn Èideann | 1329 | Edinburgas padomes apgabals | 512 700 (2022) | Skotija |
| Eksetera | Exeter | neatminamie laiki | Ekseteras nemetropoles distrikts | 137 462 (2023) | Anglija |
| Glāzgova | Glasgow / Glesga / Glaschu | 1492 | Glāzgovas padomes apgabals | 620 700 (2022) | Skotija |
| Glostera | Gloucester | 1541 | Glosteras nemetropoles distrikts | 133 998 (2023) | Anglija |
| Hereforda | Hereford | neatminamie laiki | Herefordas pagasts | 53 113 (2021) | Anglija |
| Īli | Ely | 1109 (neatminamie laiki) | Īli pagasts | 20 574 (2021) | Anglija |
| Invernesa | Inverness / Inbhir Nis | 2001 | — | 63 730 (2020) | Skotija |
| Jorka | York | neatminamie laiki | Jorkas unitārā pašvaldība | 206 825 (2023) | Anglija |
| Kārdifa | Cardiff / Caerdydd | 1905 | Kārdifas lielpilsēta un grāfiste | 381 759 (2023) | Velsa |
| Kārlaila | Carlisle | 1133 (neatminamie laiki) | Kārlailas hartas pilnvarnieki | 110 024 (2021) | Anglija |
| Kembridža | Cambridge | 1951 | Kembridžas nemetropoles distrikts | 147 797 (2023) | Anglija |
| Kenterberi | Canterbury | neatminamie laiki | Kenterberi nemetropoles boro | 160 351 (2023) | Anglija |
| Kingstona pie Hallas | Kingston upon Hull | 1897 | Kingstonas pie Hallas unitārā pašvaldība | 271 095 (2023) | Anglija |
| Kolčestera | Colchester | 2022 | Kolčesteras nemetropoles distrikts | 196 808 (2023) | Anglija |
| Koventri | Coventry | 1102 (neatminamie laiki) | Koventri metropoles boro | 368 483 (2023) | Anglija |
| Lankastera | Lancaster | 1937 | Lankasteras nemetropoles distrikts | 145 346 (2023) | Anglija |
| Lestera | Leicester | 1919 | Lesteras unitārā pašvaldība | 379 963 (2023) | Anglija |
| Ličfīlda | Lichfield | neatminamie laiki | Ličfīldas pagasts | 32 580 (2021) | Anglija |
| Līdsa | Leeds | 1893 | Līdsas metropoles boro | 829 417 (2023) | Anglija |
| Linkolna | Lincoln | 1072 (neatminamie laiki) | Linkolnas nemetropoles distrikts | 102 392 (2023) | Anglija |
| Lisbērna | Lisburn | 2002 | Lisbērnas un Kāslrejas distrikts | 51 447 (2021) | Ziemeļīrija |
| Liverpūle | Liverpool | 1880 | Liverpūles metropoles boro | 504 932 (2023) | Anglija |
| Londona | London | neatminamie laiki | Londonas Sitija | 12 156 (2023) | Anglija |
| Mančestra | Manchester | 1853 | Mančestras metropoles boro | 585 057 (2023) | Anglija |
| Miltonkīnza | Milton Keynes | 2022 | Miltonkīnzas unitārā pašvaldība | 297 180 (2023) | Anglija |
| Noridža | Norwich | 1094 (neatminamie laiki) | Noridžas nemetropoles distrikts | 144 251 (2023) | Anglija |
| Notingema | Nottingham | 1897 | Notingemas unitārā pašvaldība | 330 949 (2023) | Anglija |
| Ņūkāsla pie Tainas | Newcastle upon Tyne | 1882 | Ņūkāslas pie Tainas metropoles boro | 315 110 (2023) | Anglija |
| Ņūporta | Newport / Casnewydd | 2002 | Ņūportas grāfistes boro | 163 547 (2023) | Velsa |
| Ņūri | Newry / Iúr Cinn Trá | 2002 | Ņūri, Mornas un Daunas distrikts | 28 530 (2021) | Ziemeļīrija |
| Oksforda | Oxford | 1542 | Oksfordas nemetropoles distrikts | 165 257 (2023) | Anglija |
| Pērta | Perth / Peairt | 2012 | — | 47 350 (2020) | Skotija |
| Pīterboro | Peterborough | 1541 | Pīterboro unitārā pašvaldība | 218 179 (2023) | Anglija |
| Plimuta | Plymouth | 1928 | Plimutas unitārā pašvaldība | 267 888 (2023) | Anglija |
| Portsmuta | Portsmouth | 1926 | Portsmutas unitārā pašvaldība | 209 171 (2023) | Anglija |
| Prestona | Preston | 2002 | Prestonas nemetropoles distrikts | 155 634 (2023) | Anglija |
| Reksema | Wrexham / Wrecsam | 2022 | Reksemas grāfistes boro | 137 341 (2023) | Velsa |
| Ripona | Ripon | 1865 | Riponas pagasts | 16 590 (2021) | Anglija |
| Sanderlenda | Sunderland | 1992 | Sanderlendas metropoles boro | 279 556 (2023) | Anglija |
| Sautendonsī | Southend-on-Sea | 2022 | Sautendonsī unitārā pašvaldība | 182 278 (2023) | Anglija |
| Sauthemptona | Southampton | 1964 | Sauthemptonas unitārā pašvaldība | 257 160 (2023) | Anglija |
| Sentdeividsa | St Davids / Tyddewi | 1994 | Sentdeividsas komūna | 1 751 (2021) | Velsa |
| Sentesafa | St Asaph / Llanelwy | 2012 | Sentesafas komūna | 3 485 (2021) | Velsa |
| Sentolbansa | St Albans | 1877 | Sentolbansas nemetropoles boro | 147 410 (2023) | Anglija |
| Solforda | Salford | 1926 | Solfordas metropoles boro | 282 487 (2023) | Anglija |
| Solsberi | Salisbury | 1227 | Solsberi pagasts | 41 552 (2021) | Anglija |
| Stērlinga | Stirling / Sruighlea | 2002 | — | 49 950 (2020) | Skotija |
| Stoka pie Trentas | Stoke-on-Trent | 1925 | Stokas pie Trentas unitārā pašvaldība | 261 867 (2023) | Anglija |
| Svonzi | Swansea / Abertawe | 1969 | Svonzi lielpilsēta un grāfiste | 245 440 (2023) | Velsa |
| Šefīlda | Sheffield | 1893 | Šefīldas metropoles boro | 579 082 (2023) | Anglija |
| Trūro | Truro | 1877 | Trūro pagasts | 21 046 (2021) | Anglija |
| Veikfīlda | Wakefield | 1888 | Veikfīldas metropoles boro | 362 355 (2023) | Anglija |
| Velsa | Wells | neatminamie laiki | Velsas pagasts | 11 145 (2021) | Anglija |
| Vestminstera | Westminster | 1540 | Vestminsteras Londonas boro | 213 119 (2023) | Anglija |
| Vinčestera | Winchester | neatminamie laiki | Vinčesteras nemetropoles distrikts | 132 341 (2023) | Anglija |
| Vulverhemptona | Wolverhampton | 2001 | Vulverhemptonas metropoles boro | 271 173 (2023) | Anglija |
| Vustera | Worcester | neatminamie laiki | Vusteras nemetropoles distrikts | 104 589 (2023) | Anglija |
Karte
labot šo sadaļu
Aizjūras teritorijas un kroņa īpašumi
labot šo sadaļuBritu aizjūras teritorijas un kroņa īpašumi neietilpst Apvienotajā Karalistē, bet ir tās suverēnās teritorijas daļa. Lielpilsētas statusa saistība ar katedrālēm beidzās 1865. gadā. Pašlaik aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos ir piecas lielpilsētas.
| Lielpilsēta | Teritorija | Statusa piešķiršanas vai apstiprināšanas gads | Iedzīvotāju skaits |
|---|---|---|---|
| Gibraltāra | Gibraltārs | 1842[9] | 32 194 (2012) |
| Daglasa | Menas Sala | 2022[10] | 27 938 (2011) |
| Stenli | Folklenda Salas | 2022[11] | 2 460 (2016) |
| Hamiltona | Bermuda | 1897 | 854 (2016) |
| Džeimstauna | Svētās Helēnas sala | 1859 | 629 (2016) |
.svg)
Galerija
labot šo sadaļu| Apvienotās Karalistes 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011.g. | ||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
_Buchanan_Street,_Glasgow.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «lordmērs | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-11-28.
- ↑ «Lord Mayor.». Debretts.
- ↑ Beckett, J. V. City Status in the British Isles, 1830–2002. . Aldershot: Ashgate Publishing, 2005. ISBN ISBN 0-7546-5067-7.
- ↑ What criteria are used to grant city status within the UK?
- ↑ John Beckett. City Status in the British Isles: 1830 - 2002. Ashgate Publishing, 2005. ISBN 9780754650676.
- ↑ «The Local Government (Successor Parishes) Order 1973 (S.I. 1973 No. 1110». London: Her Majesty's Stationery Office.
- ↑ «"The Cheshire (Structural Changes) Order 2008». Skatīts: 2024. gada 14. janvāris.
- ↑ «Local Government (Structural Changes) (Miscellaneous Amendments and Other Provision) Order 2009». Skatīts: 2009. gada 27. februāris.
- ↑ Government re-affirms city status of Gibraltar
- ↑ «Douglas Letters Patent». Ministry of Justice. 2023. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 24. jūlijs.
- ↑ The London Gazette. No. 63732