Ličfīlda

Šis raksts ir par pilsētu. Par administratīvo vienību skatīt rakstu Ličfīlda (distrikts).

Ličfīlda (angļu: Lichfield; izrunā: /ˈlɪtʃfiːld/) ir katedrāles lielpilsēta un pagasts Anglijas rietumos, Stefordšīras grāfistes Ličfīldas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes dienvidaustrumos 30 km no grāfistes centra Stefordas un 200 km no valsts galvaspilsētas Londonas.

Ličfīlda
lielpilsēta
Lichfield
Ličfīlda Ličfīlda Ličfīlda
Koordinātas: 52°41′00″N 1°49′40″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Rietummidlenda
Grāfiste	Stefordšīra
Distrikts	Ličfīlda
Platība
• Kopējā	14,03 km2
Augstums	80 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	33 816
• blīvums	2 321,8/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	WS13, WS14
Mājaslapa	www.lichfield.gov.uk
Ličfīlda Vikikrātuvē

Vēsture

Pilsētas pirmsākumi meklējami romiešu Britānijas laikā — 2p 3,5 km uz dienvidiem no mūsdienu Ličfīldas kopš m.ē. 50. gadiem pastāvēja Letoketumas (Letocetum) apmetne; tās nosaukums tulkojams kā ‘pelēkie koki’, par kādiem dēvēja ošus un gobas. Pēcromiešu periodā nosaukums transformējās par senvelsiešu Luitcoyt.

Rakstu avotos Ličfīlda pirmoreiz minēta Bedas Cienījamā «Angļu tautas baznīcas vēsturē» kā 656. gadā dibinātās Mersijas bīskapijas sēdeklis Licidfelth netālu no tālaika Mersijas karaļu rezidence Temvertā. Pirmā Ličfīldas katedrāle iesvētīta 700. gadā. Katedrālē apglabātie Mersijas karaļi Vulfhers un Keolreds cēla pilsētas prestižu. 786. gadā karalis Ofa izveidoja Ličfīldas arhibīskapiju, kuras vara pletās no Hamberas līdz Temzai. Pēc Ofas nāves 796. gadā Ličfīldas vara izzuda un 803. gadā ar pāvesta Leona III rīkojumu arhibīskapa sēdeklis tika atgriezts Kenterberi. 9. gadsimtā ar vaļņiem nenocietināto Ličfīldu nopostīja dāņi, kā rezultātā 1075. gadā bīskapa sēdeklis tika pārcelts uz Česteru. Pastardienas grāmatā 1086. gadā Ličfīlda minēta kā mazs ciems Česteras bīskapa īpašumā.

1102. gadā bīskapa sēdeklis tika pārcelts uz Koventri un bīskapam bija divas rezidences — Koventri un Ličfīldā. 1195. gadā tika uzsākta mūsdienu gotiskās Ličfīldas katedrāles būvniecība; patstāvīgas katedrāles statusu tā ieguva tikai 1837. gadā. 1153. gadā karalis Stīvens Ličfīldai piešķīra tirgus hartiju. Anglijas reformācija 16. gadsimtā ievērojami ietekmēja Ličfīldu. Svētā Čeda svētnīcas nojaukšana 1538. gadā un tai sekojošā svētceļnieku plūsmas pārtrūkšana ievērojami samazināja pilsētas ienākumus. Vēl lielāku ekonomikas pagrimumu izsauca 1539. gada Melnās nāves epidēmija, kuras rezultātā mira trešdaļa pilsētas iedzīvotāju.

Pilsēta atkopās 17. gadsimta vidū kā tirgus pilsēta un reliģisks centrs. Anglijas rūpnieciskā revolūcija maz ietekmēja Ličfīldu.

Ievērojami iedzīvotāji

• Semjuels Džonsons — pirmās angļu valodas vārdnīcas sastādītājs

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ličfīlda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)