Oksforda

Oksforda (angļu: Oxford, izrunā: /ˈɒksfərd/) ir pilsēta un nemetropoles distrikts Anglijas centrālajā daļā, Oksfordšīras administratīvais centrs. Atrodas grāfistes vidienē Temzas krastā 98 km no Londonas centra.

Oksforda
pilsēta un nemetropoles distrikts
Oxford
Ģerbonis
Oksforda Oksforda Oksforda
Koordinātas: 51°45′07″N 1°15′28″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidaustrumanglija
Grāfiste	Oksfordšīra
Dibināta	8.gs
Pilsētas tiesības	1542. gads
Platība
• Kopējā	45,59 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	162 100
• blīvums	3 555,6/km²
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	+1 (UTC)
Pasta kods	01865
Mājaslapa	www.oxford.gov.uk
Oksforda Vikikrātuvē

Oksfordas Universitāte ir vecākā universitāte Anglijā, kas nepārtraukti pastāv jau vairāk kā deviņus gadsimtus. Mūsdienās Oksfordas Universitāte tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām universitātēm pasaulē līdz ar otru seno Anglijas universitāti Kembridžas Universitāti. Abas šīs universitātes jau gadsimtiem tieši un netieši konkurē savā starpā dažādās jomās. Gadsimtu gaitā Oksfordā ir studējuši un pasnieguši daudzi izcili domātāji, zinātnieki, rakstnieki un politiķi. Plaši pazīstama ir universitātes izdevniecība Oxford University Press.

Vēsture

Pilsēta pirmoreiz pieminēta rakstos 912. gadā Anglosakšu hronikā (Anglo-Saxon Chronicle). Oksfordas Universitāte pirmoreiz minēta rakstos 12. gadsimtā, un pirmā koledžas bija Universitātes koledža (1249), Baliolas koledža (1263) un Mertonas koledža (1264). 1355. gada 10. februārī krogus strīdiņš izvērtās par masu kautiņiem starp pilsētas iedzīvotājiem un studentiem. Tika nogalināti 63 studenti. Par sodu līdz 1825. gadam katra gada 10. februārī pilsēta maksāja universitātei sodanaudu 1 penija apmērā par katru nosisto. 1517. gadā epidēmijas laikā bojā gāja vairāk kā puse Oksfordas un Kembridžas iedzīvotāji, to starp arī studenti.

Anglijas pilsoņu kara laikā 1642. gadā pilsētā uzturējās karaļa Čārlza I galms. 1646. gadā pilsētu ieņēma parlamenta piekritēji Tomasa Feirfaksa vadībā. No 1665. līdz 1666. gadam, Londonas Lielā mēra laikā, Oksfordā uzturējās karaļa Čārlza II galms.

1790. gadā Oksfordas kanāls savienoja pilsētu ar Koventri, bet 19. gadsimta četrdesmitajos gados atklāja dzelzceļa līniju uz Londonu. 19. gadsimtā universitāte bija teoloģiskās Oksfordas kustības centrs. 1897. gada 12. maijā tika atklāts Oksfordas rātsnams.

Līdz 20. gadsimtam pilsēta piedzīvoja strauju rūpniecības uzplaukumu un iedzīvotāju skaita pieaugumu. 1910. gadā Oksforda kļuva par autobūves centru ar Morris Motor Company, vēlāk sāka ražot BMW mini jeb Mini cooper.

Ievērojamas vietas

• Pilsētas centrālais laukums
• 1774. gadā celtais pilsētas tirgus
• Ashmolean muzejs - Lielbritānijas vecākais muzejs un pirmais universitātes muzejs pasaulē
• Pitt Rivers muzejs - arheoloģijas un antropoloģijas kolekcijas
• Oksfordas dabas un vēstures muzejs
• Bodleian bibliotēka - sena bibliotēka, otra lielākā Lielbritānijā
• Radcliffe Camera - 18. gadsimtā celta baroka celtne, tagad bibliotēkas lasītava
• Sheldonian teātris - Kristofera Rena celts teātris

Cilvēki

Oksfordā dzimuši:

• Lenokss Bērklijs (Lennox Berkeley, 1903—1989) - komponists
• Viljams Davenants (William Davenant, 1606—1668) - dzejnieks
• Žaklīna di Prē (Jacqueline du Pré, 1945—1987) - čelliste
• P. D. Džeimsa (P. D. James, 1920—2014) - rakstniece
• Pīrss Entonijs (Piers Anthony, 1934) - rakstnieks
• Džonijs Grīnvuds (Jonny Greenwood, 1971) - mūziķis
• Tims Henmans (Tim Henman, 1974) - tenisists
• Stīvens Hokings (Stephen Hawking, 1942-2018) - fiziķis
• Džons Kendrjū (John Kendrew, 1917—1997) - bioķimiķis
• Hjū Lorijs (Hugh Laurie, 1959) - aktieris
• Rodžers Noringtons (Roger Norrington, 1934) - diriģents
• Ričards I Lauvassirds (Richard I, 1157—1199) - karalis
• Florensa Pjū (Florence Pugh, 1996) - aktrise
• Dorotija Seijersa (Dorothy L. Sayers, 1893—1957) - rakstniece
• Sofija (Sophie, The Countess of Wessex, 1965) - augstmane
• E. P. Tomsons (E. P. Thompson, 1924—1993) - vēsturnieks

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oksforda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)