Apkaime (pilsēta)

Apkaime (angļu: neighbourhood) ir pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai.^{[nepieciešama atsauce]} Apkaimes jēdziens ir līdzīgs kvartāla vai mikrorajona jēdzienam. Plašākā nozīmē ar apkaimi saprot apkārtējo teritoriju, apkārtni, tā var arī nebūt blīvi apdzīvotā (pilsētas) teritorijā,

Viduslaikos dibinātās Revēnas pilsētiņas apkaimes (kvartāli) Francijā

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departaments aizsāka Rīgas apkaimju izveidi.

Vēsture

Jau Senās Romas laikā pilsētu daļas, ko nodalīja galvenās ielas vai upes, dēvēja par kvartāliem (latīņu: quartus — 'ceturtdaļa')‚ šis nosaukums saglabājās arī viduslaiku Itālijas (quartiere) un Francijas (quartier) pilsētās, piemēram, Parīzes Latīņu kvartāls (Quartier latin). Daļā seno Eiropas pilsētu izveidojās īpaši izolēti kvartāli ebreju kopienām, ko dēvēja par geto, bija arī funkcionāli nodalīti ostas kvartāli, izpriecu kvartāli, amatnieku un tirgotāju kvartāli, kas pastāvēja arī senajā Rīgā.

19. gadsimtā pilsētas strauji paplašinājās, izveidojas priekšpilsētas, tās sadalīja administratīvajos rajonos. ASV lielpilsētās izveidojās dažādu mazākumtautību kvartāli, piemēram, ķīniešu kvartāli (Chinatown) un itāļu kvartāli (Little Italy). Funkcionālisma iedibinātais princips par dzīvojamo un citu funkcionālo zonu savstarpēju nodalīšanu kļuva par pamatu 20. gadsimta otrās puses dzīvojamo rajonu izveidei. PSRS laikā standartizētus daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksus lielo pilsētu perifērajās daļās dēvēja par mikrorajoniem (krievu: микрорайон).