Pūla (Anglija)

Pūla (angļu: Poole; izrunā: /puːl/) ir ostas pilsēta Dorsetā, Anglijas dienvidrietumos, Bornmutas, Kraistčērčas un Pūlas unitārajā pašvaldībā. Izvietojusies grāfistes dienvidaustrumos pie Pūlas līča 39 km no grāfistes centra Dorčesteras un 182 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Pūlas osta tiek uzskatīta par otru lielāko dabīgo ostu pasaulē pēc Sidnejas Austrālijā. Nozīmīgs kūrorts un jahtu būves centrs.

Pūla
pilsēta
Poole
Karogs Ģerbonis
Pūla Pūla Pūla
Koordinātas: 50°43′09″N 1°58′47″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidrietumanglija
Grāfiste	Dorseta
Unitārā pašvaldība	Bornmuta, Kraistčērča un Pūla
Pirmoreiz minēta	1196
Platība
• pilsēta	64,88 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2022)
• pilsēta	151 500
• blīvums	2 335,1/km²
• aglomerācija	465 000
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	BH12–17
Mājaslapa	poole.gov.uk
Pūla Vikikrātuvē

Vēsture

Pūlas pilsētas nosaukums vēstures avotos pirmoreiz minēts 1196. gadā, bet Pūlas līcis kā ērta osta bija zināma jau kopš romiešu laikiem. Pēc normaņu iekarojuma Pūla izauga par nozīmīgu ostu, saistītu galvenokārt ar vilnas eksportu. 1248. gadā Pūlas lords pārdeva pilsētniekiem brīvību hartiju, lai iegūtu līdzekļus Septītajam krusta karam uz Svēto Zemi. 1568. gadā karaliene Elizabete I piešķīra Pūlai grāfistes boro statusu.

No 16. gadsimta Pūla kļuva par nozīmīgu ostu tirdzniecībai ar Ziemeļameriku, sevišķi Ņūfaundlendu. Uz Ameriku veda sāli un provīziju, no turienes uz Eiropu — sālītas un kaltētas zivis, bet mājās uz Pūlu — vīnu, olīveļļu un sāli. 18. gadsimta pirmajā pusē Pūlas ostā bija Anglijā lielākais kuģu skaits tirdzniecībai ar Ziemeļameriku. Ostas izaugsme ievērojami sekmēja arī pilsētas attīstību un labklājību. 19. gadsimta sākumā beidzās britu monopols attiecībā uz zveju Ņūfaundlendas piekrastē, bet Pūlai to aizstāja straujā industrializācija. 1847. gadā pilsētu savienoja dzelzceļa līnija. Sakarā ar arvien lielāku kuģu nonākšanu tirdzniecības flotēs Pūlas relatīvi seklā osta zaudēja savu nozīmi un pilsēta kļuva par tūrisma un burāšanas centru.

Otrā pasaules kara laikā Pūlas osta bija trešais lielākais iekāpšanas punkts Normandijas operācijas nodrošināšanai un pēc tam kalpoja par bāzi sabiedroto spēku apgādei Eiropā. Pilsēta ievērojami cieta gaisa bombardēšanā, kas izraisīja ekonomikas lejupslīdi pēckara gados.

1974. gada administratīvajā reformā Pūla tika izdalīta kā Dorsetas nemetropoles grāfists atsevišķs distrikts. 1997. gadā reorganizēta par unitāro pašvaldību, bet 2019. gadā apvienota ar Bornmutu un Kraistčērču vienotā unitārajā pašvaldībā, kas iekļauj visu Dienviddorsetas aglomerāciju ar 465 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pūla.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)