Ambeļu baznīca

baznīca Latvijā

Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta centrā apdzīvotā vietā Ambeļos.

Ambeļu baznīca
Ambeļu katoļu baznīca
Ambeļu baznīca (Latvija)
Ambeļu baznīca
Ambeļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Augšdaugavas novads, Ambeļu pagasts, Ambeļi
Koordinātas 56°02′17″N 26°50′51″E / 56.03806°N 26.84750°E / 56.03806; 26.84750Koordinātas: 56°02′17″N 26°50′51″E / 56.03806°N 26.84750°E / 56.03806; 26.84750
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1782?
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Andrejs Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1782?
Specifikācija
Garums 13 m
Platums 8 m
Būvmateriāli koka

Vēsture labot šo sadaļu

Par baznīcas celšanu noteiktu ziņu nav, bet ir saglabājusies ziņa, ka dominikāņu provinciāls A. Šoļuha 1782. gada 17. decembrī, apmeklējot Aglonas baziliku, uzdevis rūpīgāk apkalpot Ambeļu baznīcu, kas pierāda, ka 1782. gadā baznīca ir jau bijusi. Baznīcu cēlis Z. Plāters kā kapu kapliču, sākotnēji tā ir bijusi neliela, ar apaļiem logiem, kas ir vēl saskatāmi baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta Svētā Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā kapliču pārbūvēja par baznīcu, piebūvējot presbitēriju un priekštelpas, kā arī pagarinot to.[2]

Draudze labot šo sadaļu

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Par patstāvīgu draudzi Ambeļi kļuva tikai pēc Pirmā pasaules kara. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Aglonietis.[1] Draudzei ir viena — Ambeļu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura svētki, Svētā Pētera un Pāvila diena un Porciunkula atlaidas.

Tehniska informācija labot šo sadaļu

Ambeļu baznīca ir 13 metrus gara un 8 metrus plata koka celtne ar šīfera jumtu, uz kura ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas pamats ir būvēts no akmeņiem. Baznīcā ir cementa grīda, solos var novietoties 50 cilvēki. Dievnama griesti ir nedaudz velvēti.

Interjers labot šo sadaļu

Baznīcā ir viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar mākslinieciski augstvērtīgiem un īpatnējiem kokgriezumiem, un tas ir 18. gadsimta beigu valsts nozīmes mākslas piemineklis.[3] Baznīcā ir saglabājušies vairāki mākslas priekšmeti. Nozīmīgs Latgales baroka koktēlniecības paraugs ir 18. gadsimtā veidotais altāra rentabls. Redzamas ir vairāku anonīmu profesionālu mākslinieku 18. gadsimta otrās puses gleznas —"Svētais Jans Nepomuks", "Svētais Francisks Ksaverijs", "Svētais Ignācijs Lojola", kā arī 18. gadsimta beigu darbs "Golgāta". Daļa baznīcas gleznu un amatniecības darbu glabājas Rundāles pils muzejā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī. Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 20.lpp.
  3. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde[novecojusi saite]