Alfrēds Liskovs
Alfrēds Liskovs (vācu: Alfred Liskow, krievu: Альфред Германович Лисков; dzimis 1910. gadā, nezināms miršanas datums) bija vācu karavīrs un dezertieris, kurš pārpeldēja pāri Bugas upei pulksten 21:00 Operācijas Barbarosa priekšvakarā netālu no Sokaļas, uz ziemeļiem no Ļvivas pilsētas, 1941. gadā, lai brīdinātu Sarkano armiju par nenovēršamu vācu spēku uzbrukumu nākamajā rītā.
| Alfrēds Liskovs | |
|---|---|
| Alfred Liskow | |
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1910. gadā Kolberga, Vācijas Impērija (tagad Kolobžega  Polija) |
| Tautība | vācietis |
| Dienesta informācija | |
| Dienesta pakāpe | kaprālis |
| Dienesta laiks | 1939—1941 |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs PSRS |
| Struktūra |
.svg){kind=small} Vācu karaspēks (1935—1945) |
| Nodarbošanās | karavīrs |
| Vienība | 75. kājnieku divīzijas 222. pulka štāba rota |
| Kaujas darbība | Otrais pasaules karš |
| Cits darbs | Komunistiskās Internacionāles politiskais darbinieks |
Biogrāfija
labot šo sadaļuAlfrēds Liskovs ir dzimis 1910. gadā Drenovas ciemā pie Kolbergas (tagad Polijas pilsēta Kolobžega). Laukstrādnieka un apkopējas ģimenē. Vēlāk strādājis mēbeļu rūpnīcā Kolbergā. Kopš 1930. gada Vācijas Komunistiskās partijas Kolbergas nodaļas biedrs. Pēc Polijas Ieroču muzeja darbinieka, vēstures doktora Hieronima Kročiņska teiktā[1], Liskovs dziļi ticēja komunisma ideāliem un bija talantīgs dzejnieks, taču viņa dzejoļi netika publicēti: "Idejas bija pārāk drosmīgas".
1939. gadā Liskovu iesauca vācu armijā. Dienēja 75. kājnieku divīzijas 222. pulka štāba rotā, kas Vācijas iebrukuma PSRS priekšvakarā, izvietojās uz ziemeļiem no Sokaļas pilsētas. 1941. gada 21. jūnijā, uzzinājis par Vācijas armijas tuvojošos uzbrukumu PSRS, viņš patvaļīgi atstāja savas vienības atrašanās vietu, pārpeldēja Bugas upi un apmēram pulksten 21:00 padevās padomju 90. robežsardzes vienības robežsargiem. Pratināšanas laikā viņš ziņoja, ka 22. jūnija rītausmā vācu armija dosies uzbrukumā visā Padomju-Vācijas robežas garumā.[2]
Pēc Lielā Tēvijas kara sākuma Liskovs piedalījās padomju propagandas kampaņās, viņa stāsts tika publicēts laikrakstos un skrejlapās, piedalījās arī propagandas braucienos pa PSRS.
Viņš kļuva par Kominternas biedru, taču nonāca konfliktā ar tās vadītājiem (Dimitrovu, Manuilski, Toljati), apsūdzot viņus nodevībā. Ir plaši pazīstama Liskova kritiskā piezīme "Ko dara Kominterne?", kurā viņš nosodīja 1939. gada padomju un Vācijas līgumus. 1941. gada septembrī Dimitrovs izveidoja komisiju Ulbrihta vadībā, lai pārskatītu Liskova darbību. Komisijas darba rezultāti tika nosūtīti NKVD 26. septembrī. Oktobrī Liskovs kopā ar citiem Kominternas locekļiem tika evakuēts uz Ufu. 23. decembrī Dimitrovs vēlreiz vērsās pie NKVD vadības, apsūdzot Liskovu kā fašistu un antisemītu.
1942. gada 15. janvārī Liskovs tika arestēts "par apmelojošu izdomājumu izplatīšanu pret Kominternas vadītājiem". Izmeklēšanas laikā viņam atklāja "psihisku traucējumu pazīmes", un rezultātā viņš tika nosūtīts uz Centrālo tiesu psihiatrijas institūtu. 15. jūlijā izmeklēšana pret Liskovu tika pārtraukta, un 1942. gada 29. jūlijā viņš tika atbrīvots un nosūtīts uz Novosibirsku. Saskaņā ar FSB Baškīrijas direktorāta arhīvu informāciju Liskovs "bez pēdām pazuda" Novosibirskas apkārtnē 1943. gada beigās vai 1944. gada sākumā. Un tālākais Liskova liktenis un nāves datums nav zināms.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Rada Muzeum» (poļu). Muzeum Oręża Polskiego w Kołobrzegu. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-17. Skatīts: 2020-08-24.
- ↑ "Примерно в 12 часов ночи 21 июня командующий Киевским округом М. П. Кирпонос, находившийся на своём командном пункте в Тарнополе, доложил по ВЧ, что, кроме перебежчика, о котором доложил генерал М. А. Пуркаев, в наших частях появился ещё один немецкий солдат — 222-го полка 74-й пехотной дивизии. Он переплыл реку, явился к пограничникам и сообщил, что в 4 часа утра немецкие войска перейдут в наступление"
Г. К. Жуков. Воспоминания и размышления. М., издательство Агентства печати Новости, 1971. стр.235
Ārējās saites
labot šo sadaļu- НТВ проследило судьбу немца-перебежчика (krieviski)
- Вермахт против советского народа (krieviski)
- Республика Башкортостан» № 121 • 20.06.14 (krieviski)
- Игорь Петров — новые сведения о судьбе перебежчика лискова (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
.svg){kind=small} | Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |