Georgijs Dimitrovs Mihailovs (bulgāru: Георги Димитров Михайлов, krievu: Георгий Михайлович Димитров; dzimis 1882. gada 18. jūnijā, miris 1949. gada 2. jūlijā) bija bulgāru komunists, Bulgārijas un starptautiskās komunistiskās kustības darbinieks.
1919. gadā Georgijs Dimitrovs bija viens no Bulgārijas Komunistiskās partijas dibinātājiem. Pēc 1923. gada Bulgārijas komunistiskā puča sagrāves bija spiests dzīvot ārzemēs. No 1929. gada kā Kominternes Centrāleiropas nodaļas vadītājs darbojās Berlīnē. Pēc 1933. gada 27. februāra Reihstāga dedzināšanas tika tiesāts prāvā Leipcigā un attaisnots. Dimitrova aizstāvēšanās runas prāvas gaitā, tai skaitā tieši oponējot Gēringam, padarīja viņu par slavenību. Pēc prāvas pārceļoties uz PSRS, no 1935. līdz 1943. gadam bija Kominternes ģenerālsekretārs. 1945. gadā pārcēlās uz Bulgāriju un no 1946. līdz 1949. gadam bija Bulgārijas valdības vadītājs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgijs Dimitrovs.
