Akrokantozaurs
Akrokantozauri (latīņu: Acrocanthosaurus; tulkojumā garā mugurkaula ķirzaka) ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vidējā krīta perioda laikā (pirms aptuveni no 125 līdz 100 miljoniem gadu) dzīvoja tagadējas Ziemeļamerikas teritorijā. Kā jau tās ir lielākajai daļai dinozauru ģintīm, pagaidām ir atrasta tikai viena suga A. atokensis, kura ietilpst tajā. Tā fosilijas ir atrastas ASV štatos Teksasā un Oklahomā. Kā arī daži tā fragmenti ir atrasti tālu austrumos, Mērilendā.
| Akrokantozaurs Acrocanthosaurus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Rāpuļi (Sauropsida) |
| Virskārta | Dinozauri (Dinosauria) |
| Kārta | Zauriegurņa dinozauri (Saurischia) |
| Apakškārta | Teropodi (Theropoda) |
| Ģints | Akrokantozauri (Acrocanthosaurus) |
| Iedalījums | |
| A. atokensis | |
 Akrokantozaurs Vikikrātuvē | |
Akrokantozaurs bija divkājains plēsoņa, un, kā jau tā nosaukums norāda, šīs dinozaurs ir pazīstams ar to, ka tam bija garš mugurkauls, kas sastāvēja no daudziem skriemeļiem. Mugurkaulam piestiprinātie muskuļi iespējams bija tik spēcīgi, ka tas spēja noturēja gan akrokantozaura masīvo kaklu, gan muguru, gan gurnus. Akrokantozaurs spēja sasniegt 12 metru garumu un tā masa bija aptuveni 2,4 tonnas.
Neseni atklājumi izskaidroja daudzas šī dzīvnieka anatomiskās īpatnības, īpaši saistībā ar tā smadzenēm un ķermeņa priekšējiem locekļiem. Tādēļ zinātnieki aktīvi iesaistījās strīdos, kādā dzimtā ietilpst akrokantozauri. Daži uzskata, ka viņi pieder dzimtai Allosauridae, bet citi - Carcharodontosauridae. Akrokantozauri bija lielākie terapodi sava laika ekosistēmā un atradās barības ķēdes virsotnē. Viņi uzbruka pat lielajiem zauropodiem un ornitopodiem.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |