Akmeņčakstīte
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns. Tai ir visplašākais izplatības areāls no visām smiltāju čakstītēm. Akmeņčakstīte ir gājputns, ligzdo Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā. Visa populācija ziemo Āfrikā, daļai no tās veicot vienu no garākajiem migrācijas ceļojumiem pasaulē.[1] Tai ir 4 pasugas.[2]
| Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
| Apakšdzimta | Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) |
| Ģints | Smiltāju čakstītes (Oenanthe) |
| Suga | Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) |
 Akmeņčakstīte Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
.jpg)
Akmeņčakstīte plaši izplatīta gan Eiropā, gan Āzijā. Ligzdo arī Aļaskā, Kanādas ziemeļos (rietumos un austrumos), Grenlandē un Islandē. Lielākā daļa populācijas veic migrācijas ceļojumu uz ziemošanas vietām Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras.[1][3] Neliela daļa Āzijas ziemeļu populācijas veic īsāku ceļojumu, migrējot uz Dienvidāziju. Tomēr ar laiku arī tiem iedzimtā tieksme ziemot Āfrikā liek turpināt ceļojumu uz Āfriku. Salīdzinot ar citiem maza auguma putniņiem, akmeņčakstīte veic visgarāko migrācijas ceļojumu no ligzdošanas vietām uz ziemošanas vietām, šķērsojot okeānu, milzīgas ledus teritorijas un tuksnesi.[1]
Latvijā
labot šo sadaļuAkmeņčakstīte Latvijā ir samērā parasta ligzdotāja. Sastopama atklātās vietās, ciemu un pilsētu nomalēs, smiltāju teritorijās. Latvijā novērojama nominālpasuga Oenanthe oenanthe oenanthe.[3]
Izskats
labot šo sadaļuAkmeņčakstīte ir neliela auguma dziedātājputns, bet, salīdzinot ar sarkanrīklīti, ir par to nedaudz lielāka. Ķermeņa garums 14,5—16 cm, spārnu plētums 28—32 cm, svars 18—33 g.[4][5][6]
Akmeņčakstītei raksturīgs dzimumu dimorfisms. Ligzdošanas sezonas laikā tēviņa mugura un galvas virspuse kļūst zili pelēkas, pavēdere balta vai gaiši pelēka ar gaiši oranžu pakakli, bet spārni kļūst melni. Arī uz sejas veidojas melna acu maska, kuru no apakšas ieskauj šaura, balta josla. Abiem dzimumiem ķermeņa sāni un aste ir balti, astes galā melns T veida raksts, kas labi redzams lidojuma laikā.[4]
Ligzdošanas sezonas mātīte ir līdzīga tēviņam, tikai tās mugura un galvas virsa kļūst pelēkbrūna, spārni tumši pelēkbrūni, pavēdere dzeltenbrūna un sejas maska izplūdusi, gandrīz nemanāma. Ārpus vairošanās sezonas tēviņa pakausis un mugura kļūst pelēkbrūni, pavēdere dzeltenbrūna, spārni lidspalvas iegūst zeltainas maliņas. Mātīte kopumā ir pelēkbrūna ar gaišākbrūnām vai baltām spārnu lidspalvu maliņām. Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušai mātītei ārpus ligzdošanas sezonas.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļu,_Uitkerkse_Polders,_Belgium_(7173000004).jpg)
Ziemeļu reģionos ligzdošanas vietās ierodas laikā no aprīļa līdz maijam, uz ziemošanas vietām dodas augustā, septembrī. Migrācijas lidojums notiek nakts laikā.[5] Uzturas atklātās, akmeņainās, krūmainās vietās, augstkalnu pļavās.[6] Ārpus ligzdošanas sezonas akmeņčakstīte ir vienpate. Tā nostiprina nelielu barošanās teritoriju, kuru aizsargā no citām akmeņčakstītēm.[4]
Barošanās
labot šo sadaļuAkmeņčakstīte barojas ar dažādiem kukaiņiem, arī ar zirnekļiem, moluskiem un citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, kurus parasti uzlasa no zemes vai zemiem augiem. Tā medī arī zemu lidojošus kukaiņus, kurus noķer, mirkli skrienot pa zemi tiem līdzi vai palecoties. Barojoties akmeņčakstīte parasti novēro apkārtni no kāda paaugstinājuma, piemēram, liela akmens. Pēc kukaiņa noķeršanas atgriežas savā novērošanas postenī.[4][6] Rudenī nelielā daudzumā barojas arī ar ogām.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuAkmeņčakstītes katru gadu atgriežas vienās un tajās pašās ligzdošanas vietās. Tēviņi ierodas nedēļu ātrāk nekā mātītes. Ierodoties tām, tiek izveidoti monogāmi pari uz vienu sezonu. Kad pāris izveidojies, mātīte izvēlas ligzdošanai vietu un abi kopīgi būvē ligzdu. Tai ir vienkārša kausveida forma, vaļīgi sakrauta no sausas zāles, salmiem, lapām, sūnām, ķērpjiem, spalvām un matiem. Ligzda parasti atrodas labi aizsargātā vietā: kādā klints iedobē, alā, spraugā, starp un zem akmeņiem, ēku konstrukciju iedobēs, būvmateriālu kaudzēs, ēku drupās, baļķu un zaru krāvumos, arī grauzēju alās zem zemes.[4][5][6] Sezonā 1—2 perējumi.[6]
Dējumā ir 3—8 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—16 dienas. Perē galvenokārt mātīte, par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 14—17 dienu vecumā, pēc dažām dienām tie sāk arī lidot. Vecāki par tiem turpina rūpēties papildu 12—13 dienas.[4][5][6]
Sistemātika
labot šo sadaļuAkmeņčakstītei ir 4 pasugas:[2]
- Oenanthe oenanthe oenanthe — nominālpasuga, ligzdo Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, austrumu virzienā areālam plešoties pāri Āzijas ziemeļiem līdz Sibīrijas austrumiem un Ziemeļamerikas ziemeļrietumiem;
- Oenanthe oenanthe leucorhoa — ligzdo Kanādas ziemeļaustrumos, Grenlandē un Islandē;
- Oenanthe oenanthe libanotica — ligzdo Eiropas dienvidos, Tuvajos Austrumos, areālam plešoties pāri Āzijas dienvidrietumiem līdz Mongolijai un Ķīnas ziemeļrietumiem;
- Oenanthe oenanthe seebohmi — ligzdo Ziemeļāfrikas rietumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Elphick, Jonathan, ed. (1995). Atlas of Bird Migration. New York: Random House. ISBN 0-679-43827-0.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Chats, Old World flycatchers
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «ARKive: Northern wheatear (Oenanthe oenanthe)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. decembrī. Skatīts: 2017. gada 11. decembrī. Arhivēts 2017. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Nature Gate: Wheatear
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 «Planet of Birds: Northern Wheatear (Oenanthe oenanthe)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. novembrī. Skatīts: 2017. gada 11. decembrī.