Smiltāju čakstītes
Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.[1] Tās visas ir Vecās Pasaules putnu sugas, kas sastopamas Eirāzijā un Āfrikā.[1] Vienīgi akmeņčakstītei mūsdienās ir paplašinājies izplatības areāls un tā sastopama arī Ziemeļamerikā (Kanādas austrumos un rietumos, Aļaskā) un Grenlandē.[2][3][4] Šī grupa vēsturiski attīstījusies Āfrikā. Uzturas atklātā ainavā, galvenokārt mājojot Āfrikas un Āzijas tuksnešos un pustuksnešos.[2]
Smiltāju čakstītes Oenanthe (Vieillot, 1816) | |
---|---|
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
Apakšdzimta | Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) |
Ģints | Smiltāju čakstītes (Oenanthe) |
Smiltāju čakstītes Vikikrātuvē |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 4 smiltāju čakstīšu ģints sugas: tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti), akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe), daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) un smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina).[1][5][6]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuSmiltāju čakstītes ir maza auguma dziedātājputni ar uzkrītošu un pamanāmu apspalvojumu lielākajai daļai sugu.[2] Tās galvenokārt ir melnbaltas vai melni sarkanas ar baltām pazīmēm. Gandrīz visām sugām raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms: tēviņš ir košs, bet mātīte neuzkrītoša.
Lielākā ģintī ir smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina), kuras ķermeņa garums sasniedz 17 cm, spārnu plētums 31 cm, svars 31 g.[7]
Morfoloģiski smiltāju čakstītes varētu iedalīt vairākās grupās. Stepēs un tuksnešos uz zemes dzīvojošajām sugām ir slaidi ķermeņi, gari nagi un īsas astes. Dažas no šīm sugām ir gājputni un tām ir gari, smaili spārni. Nometnieku sugām spārni ir noapaļoti. Sugām, kas neizvairās no veģetācijas, ir īsi, noapaļoti ķermeņi un garas astes, garš vidējais pirksts un gari nagi. Akmeņainā un klinšainā vidē dzīvojošām sugām ir īsi ķermeņi, gari pirksti un īsi nagi. Šīs grupas putni ir gan relatīvi smagi, gan viegli, līdzīgi kā sugas, kas dzīvo smilšainās vietās. Arī šīs grupas gājputniem spārni ir smaili un gari.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuSmiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe)[1]
- Abesīnijas čakstīte (Oenanthe lugubris)
- Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe)
- Arābijas čakstīte (Oenanthe lugentoides)
- Āfrikas čakstīte (Oenanthe familiaris)
- Baltgalvas čakstīte (Oenanthe leucopyga)
- Baltpieres čakstīte (Oenanthe albifrons)
- Brūnastes čakstīte (Oenanthe scotocerca)
- Brūnā čakstīte (Oenanthe fusca)
- Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka)
- Dienvidāfrikas čakstīte (Oenanthe pileata)
- Heiglina čakstīte (Oenanthe heuglini)
- Kapuces čakstīte (Oenanthe monacha)
- Kipras čakstīte (Oenanthe cypriaca)
- Kurdistānas čakstīte (Oenanthe xanthoprymna)
- Melnastīte (Oenanthe melanura)
- Melnā čakstīte (Oenanthe leucura)
- Melnbaltā čakstīte (Oenanthe picata)
- Melngalvas čakstīte (Oenanthe albonigra)
- Melnmuguras čakstīte (Oenanthe lugens)
- Melnsānu čakstīte (Oenanthe finschii)
- Persijas čakstīte (Oenanthe chrysopygia)
- Raibspārnu čakstīte (Oenanthe moesta)
- Rudkrūšu čakstīte (Oenanthe bottae)
- Smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina)
- Somālijas čakstīte (Oenanthe phillipsi)
- Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti)
- Tumšā akmeņčakstīte (Oenanthe dubia)
- Vidusjūras čakstīte (Oenanthe hispanica)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Chats, Old World flycatchers
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Wheatears of Palearctic: Ecology, Behaviour and Evolution of the Genus Oenanthe
- ↑ Elphick, Jonathan, ed. (1995). Atlas of Bird Migration. New York: Random House. ISBN 0-679-43827-0.
- ↑ Snow, David (1953). "The migration of the Greenland Wheatear". Ibis. 95 (2): 376–378. doi:10.1111/j.1474-919X.1953.tb00698.x
- ↑ Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
- ↑ «Ornitofaunistika: Smiltāju čakstīte Oenanthe isabellina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 30. oktobrī.
- ↑ «ARKive: Isabelline wheatear (Oenanthe isabellina)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 30. decembrī.
- ↑ Ecomorphology of the wheatears (genus Oenanthe)