Arābu nacionālisms

Arābu nacionālisms ir politiska un ideoloģiska kustība, kas izveidojās 19. un 20. gadsimtā ar mērķi apvienot arābu tautas un veicināt neatkarību no ārējās ietekmes, īpaši Eiropas koloniālajām lielvarām. Tā pamatā ir uzskats, ka visas arābu valstis ir vienota tauta, ko saista kopēja valoda, kultūra, vēsture un reliģija.

Arābu sacelšanās karogs un tas joprojām ir nozīmīgs arābu nacionālisma simbols. Tā dizains un panarābu krāsas ir daudzu mūsdienu arābu valstu karogu pamatā

Panarābisma kustība ir viens no spēcīgākajiem arābu nacionālisma izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu valsti, bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes.

Vēsture

Arābu nacionālisma saknes meklējamas 19. gadsimta beigās, kad arābu intelektuāļi un reformatori sāka paust neapmierinātību ar Osmaņu impērijas centralizēto kontroli. Arvien vairāk arābu reģionu sāka apzināties savas kopīgās valodas, kultūras un identitātes nozīmi. Tiek uzskatīts, ka Nahda – kultūras atdzimšanas kustība – 19. gadsimtā veicināja arābu pašapziņas pieaugumu, mudinot uz politiskām pārmaiņām.

Pirmā pasaules kara laikā arābi sacēlās pret Osmaņu impēriju ar Lielbritānijas solījumu par neatkarīgu arābu valsti. Tomēr Sykes-Picot līgums starp Lielbritāniju un Franciju (1916. gads) sadalīja arābu zemes starp šīm lielvarām, izraisot vilšanos un veicinot vēl spēcīgāku arābu nacionālisma kustības izplatību.

20. gadsimta vidū arābu nacionālisms kļuva par spēcīgu politisku kustību, un tā līderi aktīvi veicināja ideju par vienotas arābu nācijas izveidi. Viens no nozīmīgākajiem arābu nacionālisma līderiem bija Gamals Abdels Nāsers, Ēģiptes prezidents, kurš uzsāka plašas politiskas un ekonomiskas reformas un kļuva par pan-arābisma simbolu. Viņa vadībā izveidojās arī īslaicīgā Apvienotā Arābu Republika (1958–1961), kas bija politiska savienība starp Ēģipti un Sīriju, mēģinot veidot vienotu arābu valsti.

Mūsdienās arābu nacionālisms vairs nav tik izteikts kā 20. gadsimta vidū, taču tā ietekme joprojām jūtama dažādās arābu valstu politiskajās kustībās. Arābu valstis lielākoties ir kļuvušas par neatkarīgām republikām vai monarhijām, taču reģionālā sadarbība un vienotības idejas joprojām pastāv, īpaši attiecībā uz kopēju ekonomisko un politisko politiku, piemēram, Arābu valstu līgas darbības ietvaros.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arābu nacionālisms.