Paracetamols
Paracetamols (latīņu: paracetamolum) jeb acetaminofēns ir plaši izmantots pretsāpju līdzeklis, kā arī pretdrudža līdzeklis. Tas tiek iegūts no akmeņogļu darvas, tas ir aktīvs fenacetīna metabolīts, bet, pretēji fenacetīnam, paracetamols nav kancerogēns.
| Paracetamols | |
|---|---|
 Paracetamola struktūrformula  Paracetamola molekulas modelis: melnā krāsā iekrāsoti oglekļa, baltā - ūdeņraža, zilā - slāpekļa, sarkanā - skābekļa atomi | |
| Citi nosaukumi |
acetaminofēns, N-(4-hidroksifenil)acetamīds |
| CAS numurs | 103-90-2 |
| Ķīmiskā formula | C8H9NO2 |
| Molmasa | 151,169 g/mol |
| Blīvums | 1263 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 442 K (169 °C) |
Lietošana labot šo sadaļu
Paracetamols tiek lietots galvassāpju un citu vieglāku sāpju novēršanai, kā arī ir galvenā dažādu saliktu pretgripas un pretsaaukstēšanās līdzekļu sastāvdaļa. Kombinācijā ar opioīdu analgētiskiem līdzekļiem, piemēram, kodeīnu, tas tiek lietots izteiktāku sāpju ārstēšanai, tādu kā pēcoperāciju sāpes un vēža pacientu paliatīvajā aprūpē. Paracetamola pretsāpju darbība sākas aptuveni 11 minūšu laikā pēc iekšķīgas lietošanas, tā pusizvades periods ir 1—4 stundas.
Paracetamola ieteicamā reizes deva pieaugušiem cilvēkiem ir 1000 mg līdz 4 reizēm dienā (maksimālā diennakts deva 4000 mg). Maksimālais ārstēšanas ilgums ir 5—7 dienas. Lai izvairītos no blaknēm, ieteicams lietot iespējami mazu devu un neilgi. Pārdozēšana un retos gadījumos individuāla nepanesamība var izraisīt akūtu aknu mazspēju. Pārdozēšanas risku paaugstina vienlaicīga paracetamola un alkoholisko dzērienu lietošana.[1] Saindējoties ar paracetamolu, kā pretlīdzeklis tiek lietots acetilcisteīns.
Vēsture labot šo sadaļu
Paracetamola plaša lietošana medicīnā sākās 20. gadsimta vidū pēc tam, kad ķīmiķi pierādīja, ka tas ir tolaik populāro analgētiķu un antipirētiķu fenacetīna un acetanilīda aktīvais metabolīts. Vispirms 1950. gadā ASV zāļu tirgū tas parādījās kombinācijā ar aspirīnu un kofeīnu ar nosaukumu Triagesic, bet 1953. gadā kā atsevišķs medikaments ar nosaukumu Panadol, bet 1955. gadā ar nosaukumu Tylenol Elixir bērniem sīrupa formā. 1954. gadā tas kļuva par bezrecepšu medikamentu. 1980. gados paracetamola pārdošanas apjomi daudzās valstīs pārsniedza aspirīna pārdošanas apjomus.
Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ «Ascophen P tabletes N10 — lietošanas instrukcija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 2. maijā.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paracetamols |
 | Šis ar farmakoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |