Krievijas—Gruzijas karš (2008)

Krievijas—Gruzijas karš (gruzīnu: რუსეთ–საქართველოს ომი) bija oficiāli nepieteikta karadarbība no 2008. gada 7. līdz 12. augustam starp Gruzijas bruņotajiem spēkiem un Krievijas Bruņotajiem spēkiem, kā arī Krievijas atbalstītajiem Dienvidosetijas un Abhāzijas bruņotajiem formējumiem.

Naktī uz 2008. gada 8. augustu Gruzijas bruņotie spēki uzsāka Dienvidosetijas faktiskās galvaspilsētas Chinvali intensīvu bombardēšanu, kurai sekoja sauszemes operācija. Krievijas Bruņotie spēki 9. augusta rītā, īstenojot “operāciju miera uzspiešanai” (krievu: операцию по принуждению к миру), iegāja Dienvidosetijā un 11. augustā iebruka arī pārējā Gruzijā. Pēc 22. augusta Krievija izveda tankus, artilēriju un karavīrus no ieņemtajām pozīcijām Gruzijas iekšienē, bet saglabāja kontroli pār iekarotajām Abhāzijas un Dienvidosetijas daļām. Krievijas parlamenta augšpalāta 25. augustā nobalsoja par rezolūciju, kurā tika lūgts Krievijas Federācijas prezidentam atzīt no Gruzijas atdalījušos Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. 26. augustā prezidents Dmitrijs Medvedevs oficiāli atzina šos divus Gruzijas reģionus kā neatkarīgas valstis.

Norise

8. augustā

Krievijas 58. armijas BMP-2 kājnieku kaujas mašīna Dienvidosetijā

Naktī no 7. uz 8. augustu (pirms Pekinas olimpisko spēļu sākuma) Gruzijas armija uzsāka Chinvali intensīvu bombardēšanu, kurai sekoja sauszemes operācija, izmantojot gan tankus, gan kājniekus, ar mērķi atjaunot Gruzijas kontroli Dienvidosetijā.

9. augustā

Krievijas gaisa spēku uzlidojumā iznīcināta dzīvojamā ēka Gori

Sagrauta daudzdzīvokļu ēka Gori pēc Krievijas gaisa spēku uzbrukuma

9. augusta rītā Krievijas kaujas lidmašīnas sāka uzlidojumus Gruzijas artilērijas pozīcijām 10 km attālumā no Gori. Trieciens tika dots pozīcijām, kuras atrodas netālu no Gori telesakaru torņa (Gori atrodas Gruzijas lielākā kara bāze). Krievijas aviācija jau iepriekš bija devusi triecienus virknei Gruzijas militāro objektu, ieskaitot karabāzes Gori, Senaki un Vaziani pilsētās. Krievijas aviācija bombardēja Gori pilsētu, Poti ostu, Gruzijas kara bāzes Senaki un Honi.

Uz Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali tika pārdislocēta Krievijas armijas 76. Pleskavas gaisa desanta divīzija, kā arī 98. Ivanovas gaisa desanta divīzija un 45. atsevišķā Maskavas izlūku pulka īpašo uzdevumu vienība (спецназ). Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba vadītāja vietnieks Anatolijs Nagoļicins atzina, ka Krievija konflikta zonā zaudējusi divas savas gaisa kara spēku lidmašīnas: vienu lidmašīnu Su-25 un vienu Tu-22. Savukārt Gruzijas armijas vadība paziņoja, ka notriekusi kopumā desmit Krievijas gaisa kara spēku lidmašīnu. Krievijas kara aviācija bombardēja Kopitnari militāro lidlauku, kas atrodas netālu no Kutaisi. Uzlidojumā gāja bojā 2 cilvēki. Pirms tam Krievija bombardēja kara bāzi Senaki. Šajā uzlidojumā bojā gāja vismaz 12 Gruzijas militārpersonas.

Aptuveni 13:55 pēc Maskavas laika Gruzijas artilērija atklāja masveida uguni pa Chinvali un Krievijas “miera uzturētāju” pozīcijām. Pilsētu un Krievijas armijas pozīcijas apšaudīja ar mīnmetējiem, reaktīvajām zalvju artilērijas iekārtām un no tankiem. Abhāzijas bruņotie spēki sāka militāru operāciju, lai padzītu Gruzijas armiju no Kodori ielejas. Abhāzijas ārlietu ministrs Sergejs Šamba oficiāli paziņoja, ka militārā operācija sākta pēc abhāzu iniciatīvas un ka nekādus tiešus draudus Abhāzijai Gruzijas armija tajā brīdī nav radījusi. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili paziņoja, ka Gruzijas karavīriem izdevies likvidēt 60 Krievijas militārā izlūkdienesta — Galvenās Izlūkošanas pārvaldes, kaujiniekus. Tas esot noticis kauju laikā par Tiakani augstieni Chinvali rajonā Dienvidosetijā. Vakarā tika ziņots par sīvām kaujām pie Zarskas loka — vienīgā ceļa, kas savieno Rokas tuneli ar Chinvali. Naktī Krievijas lidmašīnas bombardēja trīs gruzīnu ciematus Augšabhāzijā.

10. augustā

10. augustā agri no rīta Krievijas aviācija bombardēja Tbilisi starptautiskajai lidostai blakus esošo aviācijas rūpnīcu Tbilaviostroj, kurā tikušas ražotas lidmašīnas Su-25. Krievijas aviācija deva raķešu triecienu pa militāro lidlauku, kas atrodas netālu no Tbilisi starptautiskās lidostas. Trieciena rezultātā tika izpostīts lidlauka skrejceļš. Lidmašīnas Krievijas aviācijas uzlidojuma laikā lidlaukā nav atradušās. Visu nakti turpinājās kauja par Priskijas augstienēm Chinvali apkaimē, kas ir stratēģiski svarīgi punkti, no kurām iespējams kontrolēt Chinvali pilsētu. Abhāzijas bruņotie spēki iegāja drošības zonā Gali rajonā, tiešā robežas ar Gruziju tuvumā. Abhāzu artilērija arī visas nakts garumā intensīvi apšaudīja minēto teritoriju. Gruzijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās karaspēks pilnībā pametis Dienvidosetijas teritoriju.

Krievijas miera uzturēšanas spēku Dienvidosetijā pārstāvji informēja, ka Chinvali apkaimē joprojām turpinās kaujas. Pēc "miera uzturētāju" aprēķiniem, kaujās piedalās ap 7,4 tūkstošiem Gruzijas armijas karavīru, aptuveni 100 tanki, kā arī liels daudzums bruņutehnikas un artilērijas. Par kaujās iesaistīto Krievijas armijas un Dienvidosetijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu ziņu nav.

Gruzijas reintegrācijas lietu ministrs Temurs Jakobašvili paziņoja, ka bombardēta Zugdidi pilsēta, kura atrodas netālu no robežas ar Abhāziju. Gruzijas Nacionālās Drošības padome paziņoja, ka Krievijas armija sākusi virzīties uz dienvidiem no Chinvali — Gruzijas pilsētas Gori virzienā. Gruzijas karaspēks sācis ieņemt aizsardzības pozīcijas Gori apkaimē (Gori atrodas ceļā no Chinvali līdz Tbilisi, attālums starp kurām ir tikai 100 km). Gruzijas Ārlietu ministrija iesniedza Krievijas Federācijas konsulam Gruzijā notu, kurā teikts, ka Gruzijas prezidents Mihails Sakašvili 10. augustā izdevis pavēli visiem Gruzijas bruņotajiem spēkiem pārtraukt uguni Dienvidosetijā. Tāpat Gruzijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka no konflikta zonas ir izvesti visi Gruzijas bruņotie spēki, piebilstot, ka Gruzija ir gatava nekavējoties sākt sarunas par uguns pārtraukšanu un kaujas darbību izbeigšanu.

Krievijas karaspēka Dienvidosetijā komandiera vietnieks Vladimirs Ivanovs paziņoja, ka Dienvidosetijas galvaspilsēta Chinvali "ir pilnībā attīrīta" no Gruzijas spēkiem, un Gruzijas armija tiek "izspiesta no republikas dienvidu daļas, Gruzijas virzienā". Chinvali pilnībā kontrolēja Krievijas 58. armijas grupējums un "miera uzturēšanas spēki". Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka Krievijas Melnās jūras kara flotes kuģi nogremdējuši vienu no Gruzijas raķešu kuteriem.

11. augustā

Pēc pusnakts Krievijas artilērija sāka intensīvu Gori pilsētas apšaudi. Gruzijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pilsēta bombardēta arī no gaisa, bet pēc tās rīcībā esošajām ziņām uz Gori virzoties Krievijas armijas tanku kolonna. Gruzijas puse paziņoja, ka Krievijas aviācija naktī bombardējusi Batumi, Poti un Zugdidi pilsētas, kā arī valsts galvaspilsētas Tbilisi piepilsētas, bet Abhāzija turpinājusi Kodoras ielejas apšaudi ar artilēriju. Krievija informēja, ka Gruzija naktī turpinājusi Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali apšaudi ar artilēriju, kā arī veikusi aviācijas uzlidojumus Krievijas karavīru ("miera uzturētāju") pozīcijām. Krievija informēja, ka Gruzijas artilērijas apšaudes laikā naktī uz pirmdienu Chinvali gājuši bojā trīs tās "miera uzturēšanas spēku" karavīri, bet 18 guvuši dažādas pakāpes ievainojumus (pozīcijas pilsētas austrumu daļā apšaudītas ar reaktīvajām zalvju iekārtām "Grad"). Chinvali tāpat smagi ievainoti seši civiliedzīvotāji.

Gruzija informēja, ka aizvadītās nakts uzlidojumos tās teritorijai piedalījies ap 50 Krievijas gaisa kara spēku bumbvedēju. Abhāzijas un Krievijas spēki pilnībā bloķēja Kodoras aizā izvietotos Gruzijas spēkus. Krievijas Gaisa kara spēku vadība atzina ka pēdējās diennakts laikā notriektas vēl divas Krievijas lidmašīnas Su-25.

Ar ASV transportlidmašīnām no Irākas uz Gruzijas konflikta zonu tika pārdislocēti 800 gruzīnu karavīri. Gruzijas artilērija turpināja intensīvi apšaudīt visas pieejas Dienvidosetijas galvaspilsētai Chinvali. Krievijas karaspēks ielauzās Gruzijas teritorijā 40 kilometru dziļumā Senaki pilsētas virzienā (Senaki atrodas ārpus Gruzijas—Ahāzijas pierobežas drošības zonas).

Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma Senaki un Zugdidi pilsētas. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili paziņoja, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem izdevies pārņemt kontroli pār maģistrāli, kas savieno Gruzijas rietumu un austrumu daļas. Līdz ar to abas Gruzijas daļas atgrieztas viena no otras.

Krievijas armija koncentrējās pie Gori pilsētas, taču pilsētā neiegāja. Gori, kas atrodas 40 km no Tblisi, jau iepriekš bija atstājusi Gruzijas armija, kura gandrīz pilnā sastāvā ieņēma aizsardzības pozīcijas Tbilisi tuvumā. Zugdidi rajonu, kas atrodas 12 km drošības zonā pie Abhāzijas robežas, ieņēma Krievijas un Abhāzijas apvienotie spēki. Pirms pusnakts Gruzijas premjerministrs Vladimirs Gurgenidze paziņoja, ka Krievijas karaspēks iegājis Gruzijai piederošajā Melnās jūras ostas pilsētā Poti.

12. augustā

Naktī uz 12. augustu Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza Gruzijas puses izplatīto informāciju, ka tās bruņotie spēki ieņēmuši Poti pilsētu Gruzijā. Pēc ministrijas pārstāvja vārdiem, Poti "īslaicīgi atradās nelielas armijas izlūku vienības, kuras pilsētu jau pametušas".

No rīta Abhāzijas bruņotie formējumi sāka sauszemes operāciju Kodoras ielejā. Dienvidosetijā atsākās kaujas starp Krievijas un Gruzijas karaspēku. Sadursmes notika aptuveni 20 km attālumā no Chinvali un tajās piedalījās tikai Krievijas karaspēks, Dienvidosetijas bruņotie formējumi sadursmēs netika iesaistīti.

Pēcpusdienā Krievijas aviācija turpināja bombardēt gruzīnu ciemus. “Neskatoties uz Krievijas prezidenta paziņojumu, par to, ka kara operācija Gruzijā ir pabeigta, patlaban notiek divu ārpus Dienvidosetijas atrodošos gruzīnu ciemu bombardēšana”, — bija teikts Gruzijas Ministru kabineta paziņojumā. 16:54 Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili uzstājoties mītiņā, paziņoja: “Gruzijas vara nolēma definēt Krievijas karaspēka uzturēšanos Abhāzijas reģionā kā okupāciju un izsludināt Abhāziju un Dienvidosetiju kā Krievijas okupētas teritorijas”.

Starptautiski neatzītās Abhāzijas valdība paziņoja, ka tās karaspēks pacēlis Abhāzijas karogu Kodori ielejas Ažaras ciematā, kas līdz šim bija ielejas Gruzijas daļas administratīvais centrs. Abhāzijas prezidents Sergejs Bagapšs arī paziņojis, ka abhāzu spēki kontrolē lielāko daļu Kodori ielejas un līdz 12. augusta vakaram plāno pārņemt kontroli pār visu Kodori ielejas teritoriju. Ažarā līdz šīm atradās tā dēvētā Abhāzijas trimdas valdība. 19:47 Abhāzijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Zaicevs paziņojis par operācijas Kodori ielejā noslēgšanos. Iepriekš Abhāzija bija paziņojusi, ka operāciju par noslēgtu uzskatīs tad, kad tās bruņotajiem spēkiem būs izdevies pilnībā pārņemt kontroli pār Kodori ieleju. 19:58 NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Šefers atteicās sniegt savu vērtējumu par tā dēvēto "Gruzijas agresiju pret Dienvidosetiju", vienīgi piebilda, ka Krievija konflikta laikā lietojusi "pārmērīgu spēku".

Gruzijas un Krievijas prezidenti 12. augustā, pamatojoties uz ES kā starpnieka īstenotajiem centieniem tūlītējas karadarbības pārtraukšanas nodrošināšanai, parakstīja vienošanos par Gruzijas un Krievijas bruņoto spēku izvešanu uz vietām, kur tie atradās līdz 7. augustam.

Sekas

Sergejs Bagapšs (pa kreisi), Dmitrijs Medvedevs (pa vidu) un Eduards Kokoitijs (pa labi) neilgi pēc Krievijas veiktās Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas

Kara laikā tika pastrādāti starptautiskajās tiesībās minēti noziegumi, tostarp civiliedzīvotāju nogalināšana, piespiedu pārvietošana un nekontrolēti uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Krievija konflikta par Dienvidosetiju laikā ievērojami nostiprināja savas stratēģiskās pozīcijas Kaukāzā. Abu pušu — gan Gruzijas, gan Krievijas — militāro darbību rezultātā dzīvību zaudēja ievērojams cilvēku skaits, kā arī tika sagrauta civilā infrastruktūra; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) rīcībā esošajiem datiem vairāk nekā 158 000 cilvēku — 128 000 Gruzijā un 30 000 cilvēku, kuri bēgļu gaitās devās uz Krieviju, — neseno kauju dēļ bijuši spiesti pamest mājokļus.

Eiropas Parlaments nosodīja Gruzijas bruņoto spēku uzbrukumu Chinvali un Krievijas karaspēkam, kuram izsniegts starptautiskais miera uzturēšanas mandāts, jo tādējādi tika rupji pārkāptas starptautiskās tiesības; taču arī nosodīja Krievijas armijas pārmērīgo spēka izmantošanu pretuzbrukumos un plašo iebrukumu Gruzijas teritorijā ārpus t.s. "miera uzturētāju" dislokācijas zonas, t.i. Krievijas spēki nevis vienīgi izdzina Gruzijas spēkus no Dienvidosetijas, uz ko bija pilnvaroti, bet arī uzsāka plaša mēroga invāziju suverēnas valsts teritorijā, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) 2009. gada 28. janvārī pieņēma rezolūciju, kurā atzina, ka Krievijas karaspēka klātbūtne Dienvidosetijas Ahalgori rajonā un Abhāzijā ir okupācija. Par nelikumīgu atzīta arī Krievijas karabāzu izveidošana šajās teritorijās. EPPA rezolūcijas tekstā neiekļāva nevienu Krievijas iebildumu un atkārtoti pieprasīja Maskavai atcelt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu.

Atsauces

Literatūra

K.Krēsliņš. Krievijas—Gruzijas konflikta analīze. // Militārais Apskats. 2008. gada Nr. 3./4. (128./129.), 11.—16. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas—Gruzijas karš.
Svarīgākā informācija par Krievijas-Gruzijas militārā konflikta norisi — Latvijas medijos publicēto ziņu apkopojums.
Publikāciju presē par šo konfliktu apkopojums (.pdf) Arhivēts 2012. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē.