20-E. Rīgas policijas bataljons
20-E. Rīgas policijas bataljons (vācu: 20. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada 19. novembrī ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā IV bataljons.[1]
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1941-1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Jaunkareivju un instruktoru apmācība Sardžu dienests Rīgā un Liepājā Nocietinājumu būvē |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Kārlis Porietis Kārlis Bēms Oskars Tiltiņš Pēteris Užāns Oto Šeturiņš |
Izveidošana labot šo sadaļu
20-E. Rīgas policijas bataljonu izveidoja kapteinis Kārlis Porietis 1941. gada 4. septembrī Rīgā no pulkvežleitnanta Voldemāra Veisa rekrutēšanas rezerves 8., 9. un 10. rotas un Rīgas policijas darbiniekiem. Sākumā bataljons bija pazīstams kā 2. Rīgas kārtības dienesta bataljonu, 23. septembrī to pārsauca par 20. Rīgas bataljonu. 4. decembrī bataljona vadību pārņēma kapteinis Kārlis Bēms, 1942. gada 13. janvārī par komandieri atkal kļuva kapteinis Porietis, 11. martā vadības groži nonāca kapteiņa Tiltiņa rokās, bet 1942. gada oktobrī vadība nonāca pie pulkvežleitnanta Pētera Užāna. Sākotnēji bataljons tika saformēts 4 rotu sastāvā, to vadība bija šāda:
- 1. rotas komandieris — kapteinis Pļavnieks
- 2. rotas komandieris — kapteinis Laivinieks
- 3. rotas komandieris — kapteinis Šūmanis
- 4. rotas komandieris — virsleitnants Mednis.[1]
Dienesta gaitas labot šo sadaļu
20. Rīgas bataljons visu pastāvēšanas laiku palika Rīgā kā rezerves un veselības uzlabošans vienība, šī iemesla dēļ bataljona sastāvs bieži mainījās - vienlaicīgi tajā bija no 200-300 vīriem. Novietojumā Rīgā bataljona galvenais uzdevums bija sardžu dienests pie Daugavas tiltiem un dažādām noliktavām, kā arī Rīgas ostā. 1942. gada jūnijā bataljonu papildināja ar 5. un 6. rotu. Bataljona vīri Sicherheitsdienst pakļautībā piedalījās arī Rīgas geto apsardzībā.
Frontei tuvojoties bataljons, kurā bija palikuši vīri, kas nebija derīgi nosūtīšanai cīņā citos bataljons vai latviešu vienībās, 1944. gada 10. oktobrī atstāja Rīgu un devās uz Liepāju, to sasniedzot 22. oktobrī. Šajā laikā pēc paša vēlēšanās tika atvaļināts komandieris Užāns, viņa vietā stājās 1. rotas komandieris kapteinis Šeturiņš. Ceļā uz Liepāju no bataljona bija pazudusi aptuveni 1/3 vīru; daļa bija pievienojusies kureliešiem, daļa bija devusies mājās - pazudušie meklēti netika. 25. oktobrī bataljons, bez 5. rotas, izbrauca no Liepājas ostas un 26. oktobrī sasniedza Dancigu. 30. oktobrī bataljonu pārcēla uz Papavu, pēc tam Breitentāli un Kirhfegu-Gurski, kur bataljonam mītnei tika ierādīts smilšu laukums bez nevienas ēkas. Bataljona vadošais sastāvs šajā brīdī bija šāds:
Bataljona komandieris - kapteinis Oto Šeturiņš
- 1. rotas komandieris — kapteinis Šeturiņš
- 2. rotas komandieris — kapteinis Laivinieks
- 3. rotas komandieris — kapteinis Baumanis
- 4. rotas komandieris — kapteinis Blaus
5. rota palika virsleitnanta Zieda vadībā palika Kurzemes cietoksnī, kur tika nodarbināta sardžu dienestā un nocietinājumu būvē, tā 1945. gada martā tika palielināta līdz 246 vīriem. Kaujas gaitas tā beidza ar padošanos gūstā pēc Lielvācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.
1944. gada 19. novembrī 20-E. Rīgas policijas bataljonu 4 rotu sastāvā iekļāva 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā IV bataljonu.[1]